EP vēlēšanām Latvijā tika reģistrēti 14 deputātu kandidātu saraksti, bet 5% no vēlēšanās nodotā balsu kopskaita un deputātu vietas EP ieguva pieci deputātu kandidātu saraksti – Partija “Vienotība” – 204979 jeb 46,19% balsu un četras vietas, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 63229 jeb 14,25% balsu un vienu deputāta vietu, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija – 57863 jeb 13,04% balsu un vienu deputāta vietu, Zaļo un Zemnieku savienība – 36637 jeb 8,26% balsu un vienu deputāta vietu, “Latvijas Krievu savienība” – 28303 jeb 6,38% balsu un vienu deputāta vietu.
Savukārt EP no Latvijas ievēlēti šādi deputāti – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks un Arturs Krišjānis Kariņš no Partijas “Vienotība”, Roberts Zīle no Nacionālās apvienības, Andrejs Mamikins no “Saskaņas”, Iveta Grigule no Zaļo un Zemnieku savienības un Tatjana Ždanoka no “Latvijas Krievu savienības”.
Šos rezultātus teorētiski kāds vēl var apstrīdēt, taču līdz šim neviens no kandidātiem sūdzējies nav, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Tagad CVK oficiālos rezultātus nosūtīs Eiropas Parlamentam, bet kopijas izsniegs deputātiem, lai viņiem ir kāds dokuments, ja pēkšņi Briselē birokrātijas dēļ kāds nebūs informēts par viņu ievēlēšanu, sacīja Cimdars.
Viņš arī pauda, ka teorētiski ir iespējams apstrīdēt CVK lēmumu par galīgajiem rezultātiem, piemēram, ja iecirkņos ir saskaitīts viens rezultāts, bet CVK nez kādēļ norāda citu rezultātu, bet ja tā nenotiek, „teorētiski apstrīdēt ir iespējams, praksē – redzēsim”.
Vēlēšanās piedalījās 445225 jeb 30,2 procenti vēlētāju, vēlēšanās saņemtas 443802 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 440288 derīgas vēlēšanu zīmes.
No visām derīgajām vēlēšanu zīmēm 366537 jeb 83,25% vēlēšanu zīmju bija grozītas, tas ir, ar atzīmēm “+” vai svītrojumiem. 1208 vēlētāji bija nobalsojuši ar tukšām vēlēšanu aploksnēm, tādējādi atturoties atdot savu balsi par kādu no 14 deputātu kandidātu sarakstiem.
EP vēlēšanas Latvijā notika šā gada 24.maijā.
