CVK: 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas mierīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas mierīgi. To preses konferencē sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Kopumā vēlēšanu diena Latvijā ir pagājusi mierīgi. CVK nav saņemti oficiāli iesniegumi par vēlēšanu procedūras pārkāpumiem, norādīja Bērziņa. 

Viņa atklāja, ka sestdienas laikā CVK gan saņemts “viens signāls par iespējamiem nopietniem draudiem vēlēšanu norisei”. Tas noticis 203. vēlēšanu iecirknī, Jelgavas pilsētā, kur nebija apzīmogotas vairākas vēlēšanu aploksnes. Neapzīmogotu aploksni sākumā fiksējusi kāda iecirkņa vēlētāja, kura par to paziņoja iecirkņa darbiniekiem. Vēlāk atklājies, ka “viena vēlēšanu aplokšņu kaudzīte netika apzīmogota”, sacīja CVK priekšsēdētāja. Jelgavas pilsētas Vēlēšanu komisija kopā ar CVK pārliecināsies, cik liels bija kļūdas apmērs un vai vēlēšanu zīmju urnā nonākušas neapzīmogotas aploksnes. Vienlaikus par notikušo arī informēts Valsts drošības dienests. 

Tomēr pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas var apgalvot, ka vēlēšanu diena aizvadīta mierīgi. Tāpat arī izmēģinājums ar elektronisko vēlētāju reģistru aizritējis veiksmīgi. Ar elektronisko vēlētāju reģistrēšanu mērķis bija noskaidrot, vai šī sistēma strādā un vai to varētu izmantot arī nākamā gada Saeimas vēlēšanās. 

“Šobrīd pirmreizējais vērtējums liek secināt, ka sistēma strādājusi labi, vidējās sistēmas noslodze ir 25%, tas nozīmē, ka arī pie divreiz lielākas vēlētāju aktivitātes sistēmu varētu izmantot,” skaidroja Bērziņa. 

Tomēr esot bijuši daži gadījumi, kad pases svītru kodu nav bijis iespējams nolasīt precīzi, kā rezultātā nolasīti cita vēlētāja dati. Šādos gadījumos vēlētāji meklēti personu reģistrā pēc personas koda. Bērziņa norādīja, ka vēlētāja reģistrēšana ar pases svītru kodu notikusi divās trešdaļās gadījumu, bet vienā trešdaļā gadījumu vēlētāju nācās meklēt pēc personas koda. 

Savukārt saistībā ar izmēģinājumu Ādažu un Jēkabpils novados, kur vēlētājiem noteiktās zonās bija iespēja savu balsi nodot no automašīnām, nav vēl iespējams izdarīt secinājumus, kamēr nav veikta apspriede ar konkrētajām vēlēšanu komisijām. Bērziņa atzina, ka vēlētāji novērtējuši šādu iespēju, tomēr viņa akcentēja, ka tā ir bijusi īpaša Covid-19 pandēmijas laikam. Viņa pauda šaubas par to, vai balsošana no automašīnām varētu kļūt par pastāvīgu praksi. 

Tāpat Bērziņa norādīja, ka diemžēl šīs pašvaldību vēlēšanas ieies vēsturē ar zemāko balsotāju aktivitāti – pie vēlēšanu urnām devās 33,99% balsstiesīgo.

Tik zema aktivitāte novērota vien Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 

“Vēlētāju aktivitātes kritums ir satraucošs. Būtu jāuzklausa politologi, jāizvērtē, kas ir iemesls kādēļ cilvēki nevēlas iet balsot. (..) Kā cilvēki uztver politiku Latvijā, tas nav pareizi,” sacīja Bērziņa.

Vienlaikus CVK priekšsēdētāja atzīmēja, ka arvien palielinās to vēlētāju īpatsvars, kuri “neredz jēgu” iet balsot vai kuriem “neinteresē politika”, tā liecina CVK pētījums. 

KONTEKSTS:

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notiek jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notiek 40 vēlēšanu apgabalos.

Satversmes tiesas sprieduma dēļ atceltas vēlēšanas Rēzeknes novadā, kur balsošana notiks 11. septembrī. Tāpat septembrī vēlēšanas notiks Varakļānu novadā, kurš sākotnēji bija iekļauts Rēzeknes novadā, bet pagaidām nolemts nepievienot to citam novadam, jo Saeima nespēja vienoties par lēmumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti