Cukura diabēta uzraudzība var notikt attālināti

Hroniskas slimības uzraudzība var notikt arī attālināti, ne tikai pacientam ierodoties ārsta kabinetā - to apliecina nesen veikts starptautisks pilotprojekts, kurā iesaistījās Latvijas ārsti un cukura diabēta pacienti. Šī jaunā pieeja medicīnai prasa izmaiņas domāšanā - atzīst ārsti. Un arī pacientiem jāmaina paradumi. Nākamajā gadā tas būs īpaši svarīgi, jo plānots arī ieviest ilgi gaidīto e-veselības sistēmu.

Jānim cukura diabētu atklāja pirms 18 gadiem, un cukura mērīšanu - duršanu pirkstā vairākas reizes dienā viņš pielīdzina briļļu nēsāšanai. Tomēr šis gads ir bijis mazliet citāds - kopā ar vēl dažiem desmitiem pacientu Jānis iesaistījās starptautiskā cukura diabēta uzraudzības projektā „E-medic". Šā gada garumā viņi veidoja elektroniskas dienasgrāmatas.

Līdzās ir dators, un uz atvērto interneta mājas lapu, kur Jānis piereģistrējies, telefons nosūta tikko iegūtos datus par cukura daudzumu. Datora ekrānā redzamas līknes par pēdējām nedēļām - gan cukura līmenis, gan uzņemto ogļhidrātu daudzums, gan arī ievadītās insulīna vienības. Jānim šie dati ļauj precīzāk aprēķināt nepieciešamās insulīna devas.

„Personīgi man pašam ir vieglāk sekot līdzi šiem datiem. Nu uz papīra, ja es pierakstu tabuliņā šos skaitļus, tie maz ko izsaka, un arī bieži aizmirstas pierakstīt, un sanāk tādi caurumi. Šajā brīdī kopējie asins analīžu rezultāti ir uzlabojušies, un es domāju, ka, pateicoties šim projektam. Jo izdodas vairāk sekot līdzi - mazāk veltīt laiku un tajā pat laikā vairāk sekot līdzi," stāsta Jānis.

Turklāt projektā elektroniskā dienasgrāmata pārskatāmā veidā pieejama ne tikai pacientam, bet arī viņa ārstam, kurš seko līdzi pacienta rādītājiem. Tos aplūkojis, ārsts var elektroniski sazināties ar pacientu un sniegt rekomendācijas.

„Es esmu prasījusi papildu datus, piemēram, sīkāku informāciju, vai ir bijušas kādas papildu saslimšanas, vai ir bijušas kādas fiziskās aktivitātes," atklāj endokrinoloģe Kristīne Geldnere, viens no šajā projektā iesaistītajiem ārstiem. Viņa strādā Stradiņa slimnīcā, kas ir vienīgais šā projekta partneris Latvijā. Geldnere pasmaida, ka „E-medic" projekta gads pagājis diezgan spraigi, bet viņa ieguvusi vērtīgu pieredzi.

„Mums arī ir nepieciešams pārorientēties uz šādu pacientu uzraudzību. Jo mēs esam pieraduši rutīnā darboties ar pacientiem klātienē, piemēram, kad ir pacienta pieņemšana vai apgaita nodaļā. Kad mēs tiekamies un šīs problēmas pārrunājam. Un ārsta darba jau ikdienā nav sēdēšana pie datora, bet saskarsme ar pacientiem. Līdz ar to ir vajadzīgs atlicināt laiku - konkrētas stundas, kas varētu atbilst kādai virtuālai pieņemšanai, kad tiešām veltu darbu tikai tam, lai es izvērtētu pacientu datus," stāsta ārste.

Cukura diabēts ir viena no hroniskajām saslimšanām, kuru ir iespējams uzraudzīt arī attālināti. Geldnere uzsver uzraudzības nozīmi: „Protams, ka mēs esam ieinteresēti, lai šos pacientus labāk uzraudzītu. Jo ir zināms, ka diabēta gadījumā attīstās dažādas tā saucamās vēlīnās komplikācijas jeb sarežģījumi, un tās bieži vien ir nopietnas sirds asinsvadu slimības, diabēts ir galvenais iemesls redzes zudumam, aklumam, galvenais iemesls kāju amputācijām. Šie sarežģījumi ir tieši atkarīgi no tā, kā tiek uzraudzīts cukura diabēts."

Latvijā šis projekts sākās pērnā gada nogalē, tajā piedalās vairāki desmiti pacientu ar pirmā vai otrā tipa diabētu. Bez Latvijas projektā iesaistījusies arī Igaunija, Zviedrija, un Somija. Projekta mērķi bija tiešsaistes ārstēšanas plānu veidošana un datu analīze, kā arī pacienta unārsta attiecību modeļa maiņa. Galvenais finansētājs ir Centrālās Baltijas jūras reģiona INTERREG programma.

Tagad jau projekts tuvojas noslēgumam. Projektā iesaistītie ārsti analizē rezultātus un skaidro, vai pacientu veselības stāvoklis šā gada laikā uzlabojies. Jānis vēlētos, lai projekts turpinātos. „Būtu jau forši, ja dzīvē tas tiktu ieviests, citādi es nezinu, kas notiks, kad projekts beigsies," saka Jānis. Visticamāk, janvārī pacientiem būs jāatgriežas pie vecās papīra dienasgrāmatas.

Stradiņa slimnīcas e-veselības nodaļas vadītāja Ieva Vītola Latvijas Radio norādīja, ka diabēta uzraudzības projekta ideja, iespējams, varētu labi iekļauties kopējā Latvijas e-veselības sistēmā.

Nesen ar šo projektu iepazinusies arī veselības ministres padomniece Dita Gabaliņa. Viņa norāda, ka šobrīd Latvijā notiek darbs pie e-veselības sistēmas otrās kārtas un, iespējams, tajā varētu atrasties vieta cukura diabētu pacientu uzraudzības programmai.

„It īpaši redzot šādus prezentācijas rezultātus, ka faktiski uzlabojas pacientu stāvoklis, labāk tiek veikta cukura diabēta kompensācija, līdz ar to mazāks komplikāciju risks nākotnē, tāpēc mēs noteikti pie tā strādāsim e-veselības otrās kārtas ietvaros," saka Gabaliņa.

Savukārt e-veselības projekta pirmajā kārtā plānots ieviest elektronisko pierakstu, nosūtījumu sistēma, e-recepte, darba nespējas lapas un pacienta elektronisko karti, kurā uzkrāsies ārstu slēdzieni un stacionāra izraksti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti