Iegūtie dati par mājokļu platību kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju liecina, ka sarūk to mājokļu īpatsvars, kuros platība uz vienu iedzīvotāju ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Tomēr šāda izmēra mājokļos joprojām mīt trešā daļa iedzīvotāju (2000. gadā – 42%), bet mājokļos ar vidējo platību līdz 30 kvadrātmetri uz vienu iedzīvotāju – 58% (2000. gadā – 69%). Virs 80 kvadrātmetru mājokļa platības uz cilvēku ir 5,6% iedzīvotāju.
Kopš iepriekšējās, 2000.gada mājokļu skaitīšanas datiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri apdzīvo salīdzinoši lielākas platības: no 30 līdz 80 un vairāk kvadrātmetru uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, par 4,2 procentu punktiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuru apdzīvotā platība ir no 40 līdz 59,9 kvadrātmetriem uz cilvēku.
Dati liecina, ka 84,4% no visiem mājokļiem ir ūdensvads, 73,4% mājokļos ir vanna vai duša. Nodrošinājuma pieaugums ar šīm labierīcībām mājokļos ir visā Latvijā, bet lielāks – Vidzemes reģionā, kur mājokļu ar ūdensvadu īpatsvars audzis par 9,1 procentu punktu un mājokļu ar vannu vai dušu īpatsvars audzis par 8,8 procentu punktiem, salīdzinot ar 2000. gadu. Rīgā pieaugums ir mazāk izteikts, jo tur jau agrāk ar šīm labierīcībām bija nodrošināta lielākā daļa mājokļu.
69,0% no visiem Latvijas iedzīvotājiem dzīvo mājokļos, kuros ir centrālā apkure. Vislielākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo mājokļos ar centrālapkuri ir Rīgā (87,5%), bet viszemākais - Vidzemes reģionā (48,4%). Rīgā mājokļos ar ūdensvadu dzīvo gandrīz visi iedzīvotāji (99,0%), bet vismazākais iedzīvotāju īpatsvars, kuriem mājoklī pieejams šis labierīcības veids, ir Latgalē - 76,0%. Vanna vai duša mājoklī pieejama 90,6% Rīgas iedzīvotāju, bet Latgales reģionā mājokļos ar vannu vai dušu dzīvo tikai 62,6% iedzīvotāju.
2012.gada ienākumu un dzīves apstākļu Eiropas Savienības apsekojuma dati liecina, ka Latvijā ar savu mājokli apmierinātas vairāk nekā četras piektdaļas jeb 85% mājsaimniecību. No tām 15% mājsaimniecību apgalvoja, ka ar savu mājokli ir ļoti apmierinātas, bet 70% - ka apmierinātas. Savukārt 15% mājsaimniecību apgalvoja, ka ar savu mājokli ir neapmierinātas.
Vislielākais ar savu mājokli neapmierināto mājsaimniecību īpatsvars novērojams Zemgalē (18,6%) un Rīgā (16,5%), bet vismazākais - Pierīgā (11%).
18,9% mājsaimniecību norādīja, ka to mājokļos trūkst dzīvojamās platības. Šī parādība biežāk novērojama pilsētās. 21,8% pilsētu mājsaimniecību norādīja, ka to mājokļos trūkst platības, savukārt laukos to norādīja mazāk - 11,8% mājsaimniecību.
Visvairāk platības trūkumu mājokļos izjūt ģimenes ar bērniem. Turpretī visapmierinātākie ar dzīvojamo telpu platību ir vienas personas mājsaimniecībās dzīvojošie, kuriem ir 65 un vairāk gadu. Tikai 4,6% šo personu mājsaimniecību norādīja uz dzīvojamās platības trūkumu savā mājoklī.
2011.gada tautas skaitīšanā tika veiktas divas skaitīšanas - iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana. Tautas skaitīšanas programmā bija desmit jautājumi par mājokli. Rezultātā iegūti dati par mājokļa apdzīvotības statusu, mājokļa apstākļiem, ēkas uzcelšanas gadu, ēkas tipu, apkures veidu, labiekārtotību, mājokļa platību un mājokļa piederību. 2011.gada skaitīšanā tika skaitīti visi mājokļi, ne tikai apdzīvotie, kā tas bija 2000.gada skaitīšanā.
