Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 4,5% pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras lieto platjoslas internetu. 2018. gadā platjoslas internetu lietoja 78,8 % mājsaimniecību, bet 2019. gadā – jau 83,3%. Visvairāk platjoslas internetu izmanto Rīgas reģionā (87,2 %), bet vismazāk Latgalē – 76%. Pierīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē tas pieejams no 81,3% līdz 85,9% mājsaimniecību. Platjoslas internetu biežāk izmanto pilsētās, kur to lieto 85,5% mājsaimniecību, bet laukos šis rādītājs ir 77,9%.
CSP dati liecina, ka 14,3% mājsaimniecību internets netiek izmantots - no tām 62,6% norāda, ka internets nav nepieciešams. Kā nākamie interneta neizmantošanas iemesli tiek minēti iemaņu trūkums (36,2%) un pārāk augstās iekārtu izmaksas (24,8%). Savukārt 1,7% norāda, ka internets netiek lietots, jo vietā, kur atrodas mājsaimniecība, nav pieejams platjoslas internets.
Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 2,5% pieauga regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) skaits. 2018. gadā internetu regulāri lietoja 81,2%, 2019. gadā – 83,7% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,2%.
Visaktīvāk internetu regulāri lieto Rīgā un Zemgales reģionā – 87% iedzīvotāju, bet viszemākais interneta lietotāju īpatsvars ir Latgalē, kur to regulāri lieto 76,5% iedzīvotāju. Savukārt vecuma grupās gandrīz visi (99,8%) 16–24 gadus veci jaunieši internetu lieto vismaz reizi nedēļā, 25–54 gadu vecumā – 94,1% un 55–74 gadu vecumā 61,1% iedzīvotāju. 2019. gadā vispopulārākā ierīce, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba, ir mobilais telefons, kuru lieto 75,5% iedzīvotāju. Savukārt 14,4%, norādīja, ka izmanto portatīvo datoru, bet 9,1% – planšetdatoru.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir elektroniskā pasta un internetbankas lietošana – vidēji 83% iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši iesaistās sociālajos tīklos (attiecīgi 79,5% un 70,2%), bet vīrieši – biežāk nekā sievietes klausās mūziku internetā (attiecīgi – 52,7% un 49,4%). Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes ir sociālo tīklu lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un elektroniskā pasta lietošana, bet senioriem (65–74 gadi) – ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē un internetbankas lietošana.
Populārs interneta izmantošanas mērķis ir arī dokumentu, attēlu, mūzikas, video vai citu datņu glabāšana datu glabātuvēs internetā (mākoņos), un to izmanto 36,5% interneta lietotāju. Savukārt 42,5% no visiem iedzīvotājiem izmanto datu glabātuves internetā, zibatmiņas, ārējos cietos diskus un citas datu uzglabāšanas ierīces dažādu datņu – dokumentu, attēlu, mūzikas, video u.c. – rezerves kopiju veidošanai.
53,8% iedzīvotāju izmanto internetu, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 0,8%. Tomēr joprojām 46,2% iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā nav veikuši pirkumus internetā, kā iemeslu minot pieradumu iepirkties klātienē (80,1%). 13,2% norādīja, ka preces vai pakalpojumus internetā viņiem palīdzēja pirkt cita persona, bet 11,3% no preču vai pakalpojumu pirkšanas internetā atturēja bažas par maksājumu drošību un privātumu.
Apsekojums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās veikts 2019. gada sākumā, un tajā aptaujāti 5 219 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
