CSP dati liecina, ka sievietes vairāk nekā vīrieši pakļauti Covid-19 krīzes ietekmei – 52,9% sieviešu un 46,8% vīriešu apgalvojuši, ka izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību pēdējo 12 mēnešu laikā.
Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (56%) un jaunieši 16-24 gadu vecumā (54,6%), bet vismazāk seniori vecumā virs 75 gadiem (39,5%) un 65-74 gadu vecumā (47,7%).
Pilsētu iedzīvotāji vairāk nekā lauku iedzīvotāji izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību (attiecīgi – 52,1% un 46,2%).
Vairāk nekā puse (55,8%) rīdzinieku atzina, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību.
Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši tie vecāki, kas vieni audzina bērnus (65,6%) un pāri ar trim un vairāk bērniem (64,4%), bet vismazāk – vienatnē dzīvojošie seniori vecumā no 65 gadiem (41,6%) un pāri bez bērniem (48,6%).
Vairāk nekā puse iedzīvotāju ar augstāko izglītību izjuta pandēmijas negatīvo ietekmi (52%), ar vidējo izglītību – 50,2%, savukārt ar pamatskolas vai zemāku – 46,6%. Analizējot pēc pamatnodarbošanās statusa, visvairāk bezdarbnieki izjuta Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību (54,9%), bet vismazāk pensionāri (43,3%).
CSP katru gadu veic aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kuras laikā tiek iegūta informācija arī par Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju garīgo veselību, ienākumiem, iespējām strādāt un mācīties attālināti. 2021. gadā dati ir iegūti no 6500 mājsaimniecību un 11 700 personu atbildēm.
CSP lūdz iedzīvotājus, kuri saņem vēstuli vai īsziņu no CSP, būt atsaucīgiem un piedalīties aptaujā. CSP pateicas visiem, kuri jau piedalījušies aptaujā, lai novērtētu Covid-19 ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju labklājību.
