Aplēsts, ka pērn dzimušo skaits audzis visās Baltijas valstīs. Vislielākais pieaugums, salīdzinot ar 2014.gadu, bija Lietuvā – piedzima par 1106 bērniem vairāk, kas ir 3,6%. Igaunijā dzimstība palielinājās par 365 jaundzimušajiem jeb 2,6%, bet Latvijā par 233 jeb 1,1%.
Summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim, Latvijā ir pieaudzis un bija augstākais Baltijā – 1,71. Tomēr, līdzīgi kā citur Eiropas Savienībā, šis rādītājs ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai. Augstākais summārais dzimstības koeficients ir Francijā – 2,01, bet zemākais – Portugālē – 1,23.
Autors: Centrālā Statistikas pārvalde
Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija 1986.-1988. gadā, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. Summārais dzimstības koeficients šajos gados Latvijā bija 2,2, Lietuvā - 2,1, bet Igaunijā - 2,3, nodrošinot normālu paaudžu nomaiņu.
2015. gadā visās trīs Baltijas valstīs samazinājās ārpus laulības dzimušo īpatsvars. Vismazāk ārpus laulības bērnu dzimst Lietuvā - tikai 27,7 % bērnu. Latvijā 41,5 % bērnu piedzimst ģimenēs, kuras nav oficiāli noslēgušas laulību, bet Igaunijā - 58,0 %.
2015. gadā turpināja pieaugt vidējais mātes vecums, bērnam piedzimstot. Jaundzimušā mātes vidējais vecums Latvijā bija 29,8 gadi (piedzimstot pirmajam bērnam - 27,0 gadi), Igaunijā - 29,9 (piedzimstot pirmajam bērnam - 26,1), Lietuvā - 29,5 (piedzimstot pirmajam bērnam - 27,1).