Lai arī pēdējos gados novērojams šīs jauniešu grupas īpatsvara samazinājums, taču pērn pandēmijas laikā, kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī jauniešu skaits, kuri nestrādā un nemācās, palielinājās no 10,3% 2019. gadā līdz 11,9% 2020. gadā.
Darba tirgus pārmaiņu ietekme novērojama 25-29 gadus vecu jauniešu vidū, salīdzinot ar 15-24 gadus veciem jauniešiem, no kuriem liela daļa vēl turpina mācības.
Pilsētās dzīvojošie jaunieši vairāk pakļauti pandēmijas ietekmei
CSP norādīja, ka, salīdzinot jauniešus pilsētās un laukos, novērojams, ka ierobežojumi vairāk ietekmējuši pilsētās dzīvojošus jauniešus. 2020. gadā 15-24 gadus vecu jauniešu skaits pilsētās, kuri nestrādāja un nemācījās, palielinājies par 5,6% (2019. gadā – 7,1 tūkstoši, 2020. gadā – 7,5 tūkstoši), kamēr lauku teritorijās tas turpināja samazināties (attiecīgi – 6,4 tūkstoši, 4,5 tūkstoši).
25-29 gadu vecuma grupā nestrādājošo un ārpus mācību procesa esošo jauniešu skaits pilsētās palielinājies pat par 56% (8,4 tūkstoši 2019. gadā, 13,1 tūkstoši 2020. gadā), kamēr lauku teritorijās pieaudzis nedaudz (par 2,6%, attiecīgi – 7,8 tūkstoši, 8 tūkstoši).
Ārpus darba tirgus un mācībām biežāk sievietes 25-29 gadu vecumā
Jauniešu 15–24 gadu vecumā atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kuri nestrādā un nemācās, nav izteiktas (sievietes par 0,2 procentpunktiem vairāk). Nedaudz lielākas tās ir 25-29 gadu vecuma grupā – sieviešu īpatsvars, kas nestrādā un nemācās, pērn bija par 2,9 procentpunktiem lielāks, bet pēdējo četru gadu laikā atšķirības starp dzimumiem samazinās.
Darbaspēka apsekojuma dati atklāj, ka izteiktas nodarbinātības līmeņa atšķirības parādās mājsaimniecībās, kur jaunākais bērns ir vecumā līdz pieciem gadiem, sievietēm krietni retāk iesaistoties darba tirgū un uzņemoties bērna aprūpes pienākumus mājās, bet vīriešiem pretēji – nodarbinātības līmenis pieaug.
2020. gadā sievietes vidējais vecums, pirmajam bērnam piedzimstot, bija 27,3 gadi. Dzimumu disproporciju bērna aprūpes pienākumu sadalē atklāj arī bērna kopšanas pabalstu saņēmušo skaits – 2020. gadā 83,4% pabalsta saņēmēju bija sievietes un 16,6% – vīrieši.
