CSDD: Tikai ar vestu dalīšanu un brīdināšanu lielāku drošību uz ceļiem nepanāks

Lai atgādinātu būt redzamiem tumšajā diennakts laikā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ceturtdien, 5.novembrī, Jelgavā kopā ar sadarbības partneriem turpina sociālās kampaņas reģionālos gājēju drošības reidus. Tiesa, CSDD vadība atzīst – tikai ar vestu dalīšanu un vadītāju brīdināšanu par gājējiem uz ceļa daudz lielāku drošību neizdosies panākt. 

Šāgada deviņos mēnešos bojāgājušo gājēju skaits ir mazinājies aptuveni par ceturto daļu, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Iestādes apliecina, ka pēdējos gados situācija uzlabojas. Tomēr aina tik un tā nav iepriecinoša - šogad dzīvības zaudējis jau 41 gājējs. Turklāt gada nogalē tā dēvētajos tumšajos gada mēnešos letālu gadījumu ir vairāk nekā citos gadalaikos.

"Šā gada oktobrī katru trešo dienu gājis bojā kāds gājējs, un oktobrī vien gājuši bojā deviņi gājēji," norāda CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, gan arī atzīstot – pozitīvi, ka šogad bojāgājušo mazaizsargāto satiksmes dalībnieku skaits samazinājes par ceturto daļu.

Tomēr statistikas datus CSDD vadītājs sauc par šausminošiem - Latvijā ir 34 bojāgājuši gājēji uz miljonu iedzīvotāju. Skandināvijas valstīs un Vācijā to ir daudzreiz mazāk.

Lukstiņš uzsver – nevaram visu laiku vainot tikai un vienīgi autovadītājus, ka viņi ir pārgalvīgi un neievēro ceļu satiksmes noteikumus. Protams, sociālās kampaņas palīdz un ir svarīgas, taču tikai ar tām nepietiek, tā būtu tikai ielāpu lāpīšana.

"Gadu no gada pēdējos gada pēdējos trijos mēnešos tumšajos iet bojā vairāk nekā gada pārējos deviņos mēnešos, tas vien jau ir briesmīgi. Tas nozīmē to, ka kaut kas nav kārtībā ar infrastruktūru, gājējiem nav kur pārvietoties. Tomēr es gribu pateikt vienu – kamēr gājēji pārvietosies pa vienu telpu kopā ar braucējiem, agri vai vēlu kādu nobrauks," teica Lukstiņš.

Viņš norāda, ka, piemēram, Igaunijā bojāgājušo gājēju skaits ir vidējā līmenī. Taču kaimiņzeme varot lepoties ar kilometriem gariem gājēju celiņiem. Arī Vācijā un Skandināvijas valstīs tieši infrastruktūras pārkārtošanai bijusi izšķiroša loma, tā šonedēļ Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē deputātiem uzsvēra Lukstiņš.

"Somijā, Skandināvijas valstīs pēdējā vestu dalīšana notika apmēram 40 gadus atpakaļ. Mēs par to runājam šobrīd. Viņi sapratuši, ka vienīgais ceļš, kā var kaut ko uzlabot, ir infrastruktūras sakārtošana.

Proti, nodalot gājēju pārvietošanos no ceļa braucamās daļas, veidojot veloceliņus, gājēju celiņusun apgaismojot, negadījumu skaits strauji nokritās par 80%-90%," teica CSDD vadītājs, norādot – steidzami jādomā par ceļu fondu, par līdzekļu iedalīšanu ceļiem.

Taču, kas notiek uz neregulējamām gājēju pārejām, kādi ir bīstamības faktori katrā konkrētā vietā - to šobrīd kāds Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) maģistrantūras students novērojot ar videokameru šīs vietas rīta, dienas un vakara apstākļos.

"Viens no šokējošajiem faktoriem ir tas, ka uz vienas no gājēju pārejām notiek 12 līdz 16 apdzīšanas manevri stundas laikā, tur būtībā jāliek katafalks, jo mēs esam ļoti laimīgi, ka mums ir tik maza bojāgājušo statistika,"

stāsta RTU Automobiļu katedras vadītājs Aivis Grīslis, ieskicējot vienu no viņa katedras maģistranta pētījuma piemēriem. Novērotā vieta esot samērā tipiska.

Grīslis arī norāda – pirms izlemj investēt naudu, jāskatās ir ieguvums. "Ja fiziski nodala šīs divu kategoriju ceļu satiksmes dalībnieku grupas, tas ir vislabākais risinājums. Tā ir mazaizsargāto satiksmes dalībnieku fiziska nodalīšana. Tas strādā, un tas ir pats efektīvākais nenoliedzami," uzskata Grīslis.

Pagaidām vēl nepabeigtajā pētījumā novērots, ka katrā no gājēju pārejām ir pavisam citi apstākļi, kādēļ negadījumi notiek, saka Aivis Grīslis. Tāpēc katra konkrētā situācija būtu vispirms jāizanalizē.

Dažos gadījumos paši gājēji rīkojoties neatbilstoši, citos tā dara transportlīdzekļu vadītāji, citos ir problēma infrastruktūrā, citviet būtu nepieciešams aktīvāks ceļu policijas darbs.

Nav zināms, vai lielām izmaiņām infrastruktūrā risinājumam Latvijā būs nauda. Arī Saeimas Aizsardzības komisijas deputāti, kuri uz sēdi bija aicinājuši ekspertus vēstīt, kāpēc joprojām tik daudz avāriju un nāvju uz Latvijas ceļiem, par to daudz neizteicās.

Tikmēr CSDD kampaņu – tumšo gājēju glābšanas misiju - turpinās Jelgavā. Tas nozīmē, ka jau ceturtdien vismaz daļa jelgavnieku pēc ietērpšanas gaismu atstarojošajās vestēs, kuriem pašiem jau tādu nav, varēs justies drošāki un pasargātāki.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti