“Jāatzīst, ka satiksme Latvijā patiešām ir diezgan agresīva. [..] Un tā tas ir bijis faktiski vienmēr,” sacīja Aksenoks.
Viņš norādīja uz policijas datiem, kas liecina – pēdējo gadu laikā strauji pieaug par agresīvu braukšanu sodīto autovadītāju skaits. Arī fotoradari uzrādot to, ka šogad daudz vairāk autovadītāju pārkāpj noteikto ātruma ierobežojumu.
Vienlaikus arī policijai pieaug iespējas kontrolēt agresīvo braukšanu. “Ir speciālie automobiļi, kas fiksē dažādo pārkāpumu kombinācijas. Tāpat tiek izmantoti droni satiksmes kontrolei,” sacīja Aksenoks.
Uz jautājumu par iemesliem agresijai uz ceļa CSDD pārstāvis pauda, ka uzvedību varētu būt ietekmējis Covid-19 pandēmijas laiks, karš Ukrainā un ar to saistītā sarežģītā ekonomiskā situācija. “Daudziem cilvēkiem ir problēmas ar naudu, personīgās problēmas. Nereti tas patiešām izpaužas, vadot automobili,” viņš sacīja.
Viņaprāt, situāciju uzlabot nevar tikai ar izglītojošām kampaņām. Būtiski ir arī sodi un to neizbēgamība. Iespējams, vajadzētu naudas sodu noteikt arī par 3% ātruma ierobežojuma pārkāpumu.
“Vispirms mums vajadzētu panākt to, lai autovadītāji ievēro noteikto ātrumu. Jāmēģina samazināt ātrums uz Latvijas ceļiem par 10 kilometriem stundā, lai vadītāji ievēro noteikto ātrumu, tas patiešām ir ļoti būtiski,” sacīja Aksenoks.
