Vārds, uzvārds, kontaktinformācija, valstis, kas apmeklētas pēdējo 14 dienu laikā, un adrese, kur tiks pavadītas turpmākās divas nedēļas. Tā ir informācija, kas anketā būs jānorāda ikvienam ceļotājam. Anketas izsniegs pasažieru pārvadātājs – autobusu, vilcienu, prāmju kompānija vai aviopārvadātājs.
“Viens iemesls ir, lai Valsts policijai ir vieglāk sekot, ka personas, kam jāievēro 14 dienas [pašizolācijā], to dara. Un otrs iemesls, lai SPKC vieglāk sekot infekcijas izplatīšanai,” skaidroja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.
Aizpildītas anketas jāatdod pārvadātājam, kas tās šķiros divās grupās. Ja cilvēks bijis valstī, kur Covid-19 saslimušo statistika nav sevišķi augsta un papildu piesardzības pasākumi nav jāveic, datus saņems Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Savukārt, ja cilvēks ieceļo no paaugstinātas bīstamības valstīm, informācija tiks nodota Valsts robežsardzei un tālāk Valsts policijai.
“Absolūti lielākā daļa ir saziņa, izmantojot tālruni vai izmantojot kādas aplikācijas, piemēram, videozvanu. Tādā veidā mēs varam pārliecināties un mums nav jādodas. Protams, ja ir tendence neievērot pašizolāciju, tad dodamies izbraukumos,” pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs.
Pašlaik daudziem cilvēkiem, kam bija izdota uzturēšanās atļauja Latvijā, tā ir beigusies. Lai to atjaunotu, ārzemniekam nepieciešama ilgtermiņa D vīza, lai iebrauktu mūsu valstī.
To apliecināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze: “Kamēr valstī, no kuras ārzemnieks brauktu, ir paaugstinātā bīstamība, tanīs valstīs D vīzu neizsniegs.
Un personai būs jāgaida labāki laiki, lai varētu saņemt vīzu, atbrauktu un saņemtu uzturēšanās atļauju.”
Savukārt, ja ārzemnieks ar termiņuzturēšanās atļauju vai vīzu pārkāps pašizolāciju, šim cilvēkam draudēs izraidīšana no valsts. Taču katru no šādiem gadījumiem plānots vērtēt individuāli.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Savukārt jūlija sākumā Latvijā vērojams reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība nolēma atjaunot dažus ierobežojumus kafejnīcām, un saīsināt kafejnīcu un restorānu darbības laiku. Tāpat nolemts reģistrēt katru ieceļotāju no ārvalstīm.
No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.