Jau pāris nedēļas pirms stingrāku ierobežojumu ieviešanas Covid-19 vakcinācijas temps sāka nedaudz palielināties. Tagad, kad publiskajā sektorā no 15. novembra darbiniekiem jābūt vakcinētiem vai pārslimojušiem, temps pieaug arvien vairāk.
Taču daļa cilvēku ir gatavi darbu pamest savas pārliecības dēļ. To vidū arī daļa pedagogu. Piemēram, Rīgā satraucošākā situācija ar darbinieku vakcināciju ir bērnudārzos, kur aptuveni 9% nav uzsākuši vai negrasās vakcinēties. Lielākās problēmas ir 17 bērnudārzos. Dažos varētu nākties saīsināt darba laiku un pārstrukturēt darbību.
“Ja mēs skatāmies vidēji, visā izglītības sistēmā Rīgā mums ir 81% darbinieku, kas ir pilnībā vakcinējušies. Ievērojams skaitlis – gandrīz 5% – tādu, kas ir vakcinācijas procesu uzsākuši, bet sertifikāts vēl nav derīgs. Tāpat daži, kuri ir uzsākuši tagad. Tie ir ne tikai daži, bet pāri par 700 cilvēku, kuri šobrīd ir uzsākuši procesu, bet nav noveduši to līdz galam,” pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai").
Viņa uzteica finanšu atbalstu, kas motivējis skolotājus vakcinēties, un pieļāva, ka arī valdības jaunie lēmumi vakcinēto īpatsvaru palielinās. Tomēr no daudziem pedagogiem varētu nākties atvadīties.
Ar to rēķinās arī Jelgavas pilsētā. Tur pirmsskolās līdz 7. oktobrim bija vakcinējušies vien 73% pedagogu un 72% tehnisko darbinieku. Šonedēļ gan cilvēku interese esot krasi palielinājusies.
Tomēr līdz šim desmit no Jelgavas bērnudārzu darbiniekiem ir skaidri pateikuši, ka potēties neies. “Ir gan pirmsskolas izglītības skolotāji, ir arī divi vadības komandas pārstāvji, skolotājs-logopēds. Tātad dažādos amatos strādājoši 10 cilvēki ir pateikuši skaidru “nē”. Bet tajā pašā laikā darba tiesiskās attiecības viņi nav vēl pārtraukuši. Taču šobrīd arī viena skolotāja zaudējumu mēs izjūtam kā trūkumu un priecājamies par katru, kuru izdevies pārliecināt par vakcināciju,” pastāstīja Jelgavas Izglītības pārvaldes pārstāve Sarmīte Joma.
Tukšās vietas aizpildīt būs liels izaicinājums, tāpēc Jelgavā cer, ka ar skaidrošanu izdosies šos darbiniekus pārliecināt.
Tikmēr Liepājā potēties negrasās 7% pirmsskolu darbinieku – to rāda oktobra sākumā ievāktie dati. Interesanti, ka daudz labāka situācija ir ar tehnisko personālu, kuru vidū pret potēšanos ir vien 2,7% darbinieku. Tomēr pašvaldībā vēl saredz iespējas šos darbiniekus pārliecināt.
“Pie esošās situācijas, pie esošā pedagogu trūkuma esam radījuši risinājumu ar 1+2 modeļa ieviešanu un īstenošanu, ar to domājot – grupiņā strādā viens pedagogs un divi skolotāja palīgi, kas arī ir atbalsts pedagoģiskā procesa īstenošanā. Bet mēs zinām, ka tas nav pieprasītākais, tas nav vienkāršākais un nebūt ne ilgtermiņā strādājošs modelis,” sacīja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.
Pedagogu ataudzi Liepājā cer nodrošināt, sadarbojoties ar Liepājas Universitāti, tomēr Izglītības pārvaldes vadītāja atzina, ka tas būs pārbaudījums.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem pienākumu potēties pret Covid-19. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.
Savukārt skolas var turpināt darbu klātienē, visiem bērniem valkājot maskas.
Latvijā pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņēmušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars pārsniedzis 50% robežu. Vakcinācijas kursu pabeiguši 876 523 cilvēki, kas ir 46,57% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
