Veidojot reportāžas par vakcināciju pret Covid-19, LTV vairākos sociālās aprūpes centros dzirdēja, ka arī daļa aprūpētāju un centru klientu maldīgi uzskata, ka pēc vakcīnas devas saņemšanas uzreiz drīkstēs apciemot mazbērnus vai doties brīvdienās uz ārzemēm. Pašlaik vakcīna vēl šādas priekšrocības nesniedz.
“Vakcinācijai ir vajadzīgas divas devas. Jārēķinās, ka tikai ar otro devu veidojas ilgnoturīga imunitāte. Tas nozīmē, ka ciemošanās, samīļošanās un kā citādi varētu notikt tikai un vienīgi pēc otrās devas. Bet mums ir jāpatur prātā, ka valstī esošie ierobežojumi nav atcelti. Līdz ar to ne ciemošanās, ne satikšanās nav atļauta. Tad, kad ierobežojumi tiks atcelti un liela daļa cilvēku tiks vakcinēti, tad mēs arī būsim laimīgi un priecīgi visi,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore, ģimenes ārste, infektoloģe Angelika Krūmiņa.
Tikmēr vēl pagaidām, tāpat kā pārējai sabiedrībai arī Covid-19 potes saņēmušajiem iedzīvotājiem saslimšanas gadījumā ir jādodas karantīnā, un kā zināms, arī mediķi pēc potēšanās pret Covid-19 saslimst ar šo slimību. Arī vakcinētās kontaktpersonas pašlaik dodas pašizolācijā. Jo vakcinētam cilvēkam var nebūt Covid-19 simptomu, taču viņš var turpināt pārnēsāt vīrusu un apdraudēt līdzcilvēkus.
Pašlaik liegumu sarakstā ir arī ciemošanās citam pie cita, tai skaitā viesoties pie mazbērniem, ar kuriem kopā ikdienā nedzīvo. Arī sejas maskas un divu metru distance uz vakcinētām personām attiecas tieši tāpat kā uz tiem iedzīvotājiem, kas vakcīnas vēl gaida vai potēties neplāno. Tāpat ceļot uz ārzemēm pašlaik nav ieteicams. Valdība vienojusies ierobežot nesvarīgus braucienus.
“Sagaidīt, ka ar brīnumnūjiņu strādās vakcīna kā tāda... tā nenotiek. Vakcīnas mērķis ir sargāt cilvēkus uz priekšu. Tas nozīmē, ka, saņemot divas pilnās vakcinācijas devas, cilvēks zināmā laika periodā būs pasargāts no Covid-19 draudiem, respektīvi, no smagajām saslimšanas formām,” skaidro Krūmiņa.
Pašlaik uzreiz pēc vakcinācijas sapotētie cilvēki saņem informāciju par iespējamām blaknēm un to, kā rīkoties, ja tās parādās. Taču informācija par to, ka vakcīna neatbrīvo no visiem valstī noteiktajiem ierobežojumiem, netiek sniegta.
“Mēs pozitīvi vērtējam to ideju, ka paralēli šiem materiāliem, kuros ir lielāks uzsvars uz vakcinācijas procesu un sagaidāmajām reakcijām, mēs varētu arī papildināt ar šo informāciju par epidemioloģiskajiem drošības aspektiem,” saka Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas konsultante Agnese Strazda.
Kad šādi papildinājumi esošajos informatīvajos materiālos tiks iekļauti, birojā nemāk teikt. Vien norāda, ka tuvākajā laikā.
KONTEKSTS:
Turpinot sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Līdz ar sociālo aprūpes centru klientiem un darbiniekiem otrajā prioritārajā grupā plānots vakcinēt arī nacionālajai drošībai svarīgas amatpersonas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.
Plānojot vakcinācijas rindu, 5. februārī darbu sāka Covid-19 vakcīnas agrīnās pieteikšanās vietne "www.manavakcina.lv", bet no 10. februāra pieteikumus pieņem pa tālruņa līniju 8989, kas ir noslogota pirmajā nedēļā. Turklāt atklāts, ka Vakcinācijas biroja veidotā rinda nestrādā - daži seniori pie vakcīnām tiks ātrāk.
