Dienas ziņas

Izskatīs 300 personvārdu iekļaušanu kalendārā

Dienas ziņas

Latvija atver mums durvis uz Ziemeļeiropu. Intervija ar lidsabiedrības «Emirates» komercdirektoru

Reģionālās slimnīcas gatavojas lielākam inficēto skaitam

Covid-19 reģionu slimnīcās: mediķi slimo, bet situācija nav kritiska; gatavojas saslimšanas pīķim

Tā kā ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā ir liels, reģionālās slimnīcas gatavojas pīķa brīdim – ap februāra vidu, kā prognozē epidemiologi. Slimo arī mediķi, bet, kā norādīja vairākās slimnīcās, situācija pašlaik nav kritiska. Darbinieku trūkums nav katastrofāls, taču ir jābūt gataviem arī sliktākam scenārijam.

Latvijas reģionālajās slimnīcās ir atšķirīgs ar Covid-19 inficēto mediķu skaits. Un  Covid-19 nav vienīgais iemels, kāpēc medicīnas iestādes nav pilnā darbinieku sastāvā. Hroniskas slimības un slima bērna kopšanas atvaļinājums arī ietekmē medicīnas darbinieku skaitu slimnīcās. Šobrīd situācija vēl nav dramatiska, bet medicīnas iestādēs gatavojas grūtākam brīdim.

“Rezerves speciālistu reģionos nav, tāpēc tendence ir tik satraucoša, ka skaits lēnām, bet nedaudz pieaug. Dotajā mirklī varam sniegt visu medicīniskos pakalpojumus. Bet, pieaugot inficēto un karantīnā esošo cilvēku skaitam, loģiski, ka var pienākt mirklis, ka plānveida pakalpojumi tiks ierobežoti,” sacīja Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks.

Kurzemē inficēto mediķu skaits pagaidām nav liels. Liepājas reģionālajā slimnīcā ar Covid-19 šobrīd slimo 14 personas, bet vēl 11 ir kontaktpersonas. Kā pozitīvu iezīmi slimnīcas vadītājs minēja to, ka neviens no darbiniekiem nav inficējies savā darba vietā.

Lielākais medicīnas personāla trūkums no “ReTV” aptaujātajām slimnīcām ir Daugavpilī. Reģionālajā slimnīcā ikdienā vidēji strādā aptuveni 300 darbinieku, savukārt kopējais medicīnas personāla skaits ir virs viens tūkstoša. Janvāra sākumā slimnīcā ar Covid-19 bija sasirguši 14 darbinieki, šobrīd – 56.

“Tie ir darbinieki, kas atrodas ārpus procesa un ir izolēti inficēšanās dēļ. Mēs nerunājam par darbiniekiem, kas atrodas uz slimības lapas, aprūpējot saslimušos bērnus, jo tagad ļoti intensīvi vīruss izplatās bērnu vidū, speciālisti ņem slimības lapas, lai viņus aprūpētu,” pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.

Vēl viens iemesls, kas attur personālu no došanās uz darbu, ir hroniskas slimības un pārslodze, arī izdegšanas sindroms. Slimnīcā bija nodrošināts rezerves personāls, bet arī šīs rezerves ir izsmeltas. Daudzām medicīnas personām tagad jāstrādā virsstundas.

Savukārt Jelgavas pilsētas slimnīcā no kopējā 450 medicīnas personāla skaita inficējušies 23 darbinieki. Pašreiz situācija esot apmierinoša, bet viss var mainīties.

“Rezervju jau nav, pat miera laikos trūkst ārstu. (..) Strādā tie, kas ir veseli. Pensionāru, ko varētu paaicināt darbā, nav, strādā tāpat pensionāri līdz pēdējam, rezidenti arī ir paslimi,” pastāstīja Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenā ārste Solveiga Ābola.

Vismazāk saslimušo mediķu šobrīd ir Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Slimnīcas vadītājs Juris Lācis atzina, ka, salīdzinot ar situāciju Rīgas slimnīcās, Ventspilī apstākļi pašreiz ir stabili. Piemēram, decembrī slimnīcā nebija neviena ar Covid-19 inficēta darbinieka.

“Mainīta kārtība attiecībā uz kritiskajiem infrastruktūras uzņēmumiem, kuras ir arī slimnīcas. Piemēram, ja darbinieks ir kontaktpersona, tad viņš drīkst turpināt strādāt, ja nav simptomu, testējoties un respiratoru valkājot. Ja cilvēkam ir pozitīvs tests, tad viņš var ātrāk atgriezties darbā,” norādīja Lācis.

Savukārt aizvadītajā diennaktī Latvijas slimnīcās audzis Covid-19 pacientu skaits no 760 līdz 799. No stacionētajiem pacientiem 717 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 82 pacientiem slimības gaita ir smaga.

KONTEKSTS:

2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.

Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.

Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt