Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) informēja, ka sadarbības sanāksmē tika diskutēts par to, kā stiprināt valsts ārējās robežas, kā apzināt visus cilvēkus, kuri ierodas Latvijā, lai noskaidrotu, kurās valstīs viņi ir bijuši un vai viņiem jāievēro 14 dienu pašizolācija.
"Mēs redzam, ka mūsu Baltijas valstu ceļošanas burbulī ir zināmas nepilnības, jo mums neplūst informācija no mūsu kaimiņvalstīm, kā mums pašiem tas būtu vēlams. Tas nozīmē, ka mums pašiem jāievieš kādi mehānismi," sacīja Kariņš.
Kariņš uzsvēra, ka problēmas esot arī sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, ar kurām trūkstot informācijas apmaiņas par robežas šķērsotājiem: "Ir tikai divi virzieni, kā mēs varam nodrošināt, ka mēs zinām, kas caur Lietuvu un Igauniju iet robežām pāri. Vai nu panākt, ka mūsu kaimiņi dalās ar visu informāciju, ko viņi paši iegūst uz savām ārējām robežām, piemēram, lidostā, vai arī, ja mēs uz to nevaram paļauties – atjaunot anketēšanu uz mūsu iekšējām Eiropas Savienības robežām. Kurš variants būs tas piedāvātais, redzēsim rīt. Ir arī jautājums, cik un kādā veidā mūsu kaimiņvalstis ar mums sadarbojas."
Par konkrētām valstīm, uz kurām attieksies stingrāka kontrole, sēdē netika runāts, taču premjers uzsvēra, ka jāpārbauda visi ieceļotāji.
Partijas “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka jābalstās speciālistu ieteikumos, lai varētu maksimāli efektīvi pastiprināt kontroli ar tādām metodēm, kas tiešām darbojas. "Tad gan Latvijas veselības aprūpes sistēma nebūs apdraudēta, gan arī nevajadzēs mums iekšēji spriest par to, kurām nozarēm jāuzliek kādi ierobežojumi," sacīja Pavļuts.
Nacionālās apvienība (NA) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava informēja, ka sēdē rosināja ieviest stingrākus robežkontroles pasākumus, veikt efektīvāku to personu, kuras ieceļo un uzturas Latvijā, anketēšanu un uzraudzību. Tāpat NA rosināja personām, kuras neievēro pašizolāciju, piemērot naudassodus un pat atņemt termiņuzturēšanās atļaujas, ja tādas ir izsniegtas.
Par konkrētiem risinājumiem ieceļotāju kontrolei koalīciju veidojošo partiju pārstāvji gan vēl nevienojās.
Krīzes vadības koordinācijas grupai Covid-19 izplatības ierobežošanai, kuru vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, otrdien, 14. jūlijā, valdības sēdē jāpiedāvā risinājumi, kā stiprināt kontroli un uzraudzīt cilvēkus, kuri ieceļo Latvijā.
Slimību profilakses un kontroles centrs piektdien norādīja, ka aptuveni sestā daļa pagājušajā nedēļā atklāto Covid-19 gadījumu ir saistīti ar ārzemēm, savukārt pārējie inficējušies Latvijā.
KONTEKSTS:
Jūlija sākumā Latvijā vērojams reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība nolēma atjaunot dažus ierobežojumus kafejnīcām un saīsināt kafejnīcu un restorānu darbības laiku.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
