ĪSUMĀ:
- Jaunā mediķe stāsta: pērn uz Covid-19 nodaļu aizgāja, jo nevarēja palikt malā.
- Viņasprāt, ja nebūtu piemaksu, mediķi šo grūto darbu nedarītu.
- Šogad mediķu piemaksām iztērēti jau 115 miljoni eiro.
- Veselības ministrijā saprot – augot saslimstībai, būs jādomā par atkārtotu piemaksu celšanu.
- Tomēr kopumā mediķu domas par piemaksām kā motivatoru dalās.
- Neatliekamajā palīdzībā septembrī – "atlūgumu birojs".
- Dienesta vadītāja pauž, ka mediķus vairāk motivētu, ja būtu gaisma tuneļa galā.
- Austrumu slimnīcā piemaksas uzskata par gana motivējošu faktoru, bet grib lielāku pamatalgu un skaidrību.
Piemaksām tomēr ir jēga
Latvijas Radio tikās Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti Kristu, kura šī gada janvārī pieņēma lēmumu strādāt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Covid-19 pacientu nodaļā.
"Uz Covid-19 nodaļu aizgāju tikai tāpēc, ka nav darbinieku. Es nevarēju nosēdēt maliņā un domāju: "Nu, ja es esmu noderīga, tad man jāiet palīgā." Principā līdz jūnijam es ņēmos pa diviem darbiem un vēl mācījos universitātē. Jutu, ka izdegu. Līdz ar to nonācu pie lēmuma, ka man ir jāatsakās no otrā darba un nolēmu, ka palikšu strādāt tikai slimnīcā," atzina jaunā mediķe, kura nu strādā tikai Covid-19 nodaļā.
Viņa gan arī piebilda: "Nauda nekad nevienu nepasargās no izdegšanas. Tas ir tikai motivējoši, lai noturētu cilvēku, lai viņš strādātu ar šiem Covid-19 pacientiem."
Krista ir pārliecināta, ka piemaksas mediķiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, ir pamatotas, jo šis darbs ir bīstamāks un arī sarežģītāks gan emocionāli, gan arī fiziski, kaut vai tikai tādēļ, ka pie pacientiem saslimstības pīķa laikā jādodas īpašos tērpos. Krista uzskata – ja nebūtu piemaksu, tad daudzi izlemtu par to pašu naudu strādāt vienkāršāku darbu.
Ar Covid-19 pacientiem diendienā saskaras arī Arnis. Viņš vēlējās palikt anonīms, tāpēc Latvijas Radio viņa vārdu mainīja. Viņš strādā kādā no Rīgas slimnīcām, taču Covid-19 pacientus aprūpē savā otrā darbā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Mediķis uzskata – tas, cik Covid-19 piemaksas ir motivējošas, ir atkarīgs no katra cilvēka, taču nevar cerēt, ka ar tām vien izdosies nebeidzami motivēt.
"Daļai cilvēku tas noteikti uzdzen lielāku stresu, nekā tas ir nepieciešams. Diez vai šiem cilvēkiem naudas pielikšana pie algas šīs problēmas atrisinās. Viņi tāpat turpinās uztraukties par to, kas notiek viņiem apkārt," viņš sacīja.
Arnis atzina, ka esot grūti pateikt, vai naudas piemaksa esot bijis kā īpašs motivators izvēlēties darbu tieši ar Covid-19 pacientiem. "Man tas ir otrs darbs, kur esmu tikai uz pusslodzi. Man tas bija patīkami, bet tas īsti nemainīja to darba apjomu, ko es būtu gatavs darīt. Tas bija atkarīgs no citiem faktoriem, kurus tā nauda tik ļoti arī neietekmē," pauda Arnis.
Vajadzīgi miljoni
Lai arī cik motivējošas katram mediķim šķistu piemaksas par darbu pandēmijas laikā, valstij kopumā tas izmaksā visai ievērojamas summas no kopējā budžeta.
2020. gadā valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šim mērķim bija rezervējusi kopumā 34 miljonus eiro. No pērn piešķirtajiem 34 miljoniem eiro izlietots tika 31 miljons eiro. Visvairāk – 11,5 miljoni eiro tika ģimenes ārstiem, 5,3 miljoni – universitāšu slimnīcām un 2,7 miljonus saņēma reģionālās slimnīcas.
Šogad piemaksām rezervētā nauda jau krietni lielāka – no gada sākuma līdz septembra beigām tie ir teju 115 miljoni eiro. Līdz šim šogad visvairāk naudas piemaksām novirzīts ģimenes ārstu praksēm – 35 miljoni, kā arī 12,8 miljoni eiro Veselības ministrijas un tās padotības iestādēm, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram.
Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins pastāstīja, ka šobrīd notiek sarunas par nepieciešamo naudu, lai izmaksātu piemaksas par atlikušajiem šī gada mēnešiem.
Viņš teica: "Mēs esam sākuši aprēķināt. Tuvākajā laikā izrunāsim arī ar nozares pārstāvjiem, lai saprastu, kā izskatītos piemaksas līdz gada beigām, ņemot vērā jauno uzliesmojumu un saslimušo skaita pieauguma tendences." Viņš pieļāva, ka papildus šogad piemaksām varētu vajadzēt aptuveni vēl trešo daļu no 114 miljoniem, kas varētu būt ap 30 miljoniem eiro.
2020. gadā izmaksātās piemaksas:
- Universitātes slimnīcām – 5,3 miljoni eiro;
- Reģionālajām slimnīcām – 2,7 miljoni eiro;
- Visām pārējām ārstniecības iestādēm – 3 miljoni eiro;
- Ģimenes ārstiem – 11,5 miljoni eiro;
- Veselības ministrija un padotības iestādēm – 4,9 miljoni eiro;
- Farmaceitiem – 1,6 miljoni eiro.
Šogad:
2021. gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksātā nauda piemaksām par darbu Covid-19 apstākļos līdz jūnija beigām - 94,6 miljoni eiro
No tiem izmaksāta:
- Universitātes slimnīcām– 17 miljoni eiro;
- Reģionālajām slimnīcām – 10,9 miljoni eiro;
- Visām pārējām ārstniecības iestādēm – 9,7 miljoni eiro;
- Ģimenes ārstiem – 35 miljoni eiro
- Veselības ministrija un padotības iestādēm – 12,8 miljoni eiro;
- Farmaceitiem – 1,8 miljoni eiro.
Šobrīd 100% piemaksas pie algas saņem tie mediķi, kuri strādā tiešā saskarē ar Covid-19 pacientiem. 50% piemaksās saņem slimnīcās nodarbinātie, kuri nav tieši iesaistīti Covid-19 slimnieku ārstēšanā. Līdz 50% saņem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, 25% – ģimenes ārsti un līdz 15% Veselības ministrijas, Valsts asinsdonoru centra un Veselības inspekcijas darbinieki.
Kņigins apliecināja – ministrijā esot izpratne, ka, augot saslimstības rādītājiem un pieaugot mediķu slodzei, būs jādomā par atkārtotu mediķu piemaksu celšanu. Viņš gan atturējās sniegt precīzākas prognozes, jo plašāka diskusija ar nevalstiskajām organizācijām un veselības aprūpes iestādēm vēl tikai gaidāma. Taču jau tagad zināms, ka sarunās būs svarīgi tas, vai jaunais Covid-19 vīrusa delta variants ir mainījis arī dažādu iesaistīto slodzes. Tas nozīmē, ka šajā ziemā, iespējams, piemaksas varētu dalīt arī citādi.
Vai nauda vissvarīgākais?
Taču vai piemaksas ir panaceja, vai ar tām varēs noturēt mediķus un likt viņiem vēlreiz strādāt neapskaužamajos apstākļos, kādi bija aizvadītajā ziemā? Vai tas izdosies arī tad, ja saslimstības rādītāji sasniegs vai pat pārsniegs aizvadītā gada smagākos mēnešus? Šeit gan pašu mediķu domas dalās.
Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece Latvijas Radio iepriekš uzsvēra – ir jārod nauda, tad arī būs, kas strādā. "Ir šīs Covid-19 piemaksas, tās ir ievērojamas. Tas bija par iemeslu, kāpēc jauni ārsti gāja strādāt uz Covid-19 nodaļām. Turpināt piemaksāt par Covid-19 darbu! Tas ir jāturpina arī šogad, un būs cilvēki, kuri ir gatavi iet un strādāt," sacīja Aizsilniece.
Tikmēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule bažījās, ka piemaksas nevar būt "mūžīgais dzinējs". Lielās piemaksas darbiniekiem, protams, patikušas, taču vienlaikus bijis arī ļoti liels darba apjoms. Turklāt sitiens motivācijai, neizbēgami bijis tas, ka piemaksas samazinātas.
Septembrī piedzīvots "atlūgumu birums". Cipule skaidroja, ka no darba dienestā pārsvarā aiziet tie, kuriem tas nav pirmais un vienīgais darbs – rezidenti, studenti. Dienesta vadītāja uzskata, ka piemaksu atkārtota kāpināšana atkal būs aktuāla, kad palielināsies saslimstība. Tomēr pat ar tādām piemaksām kā pērn viņa paredz sarežģītāku ziemu nekā pirms gada.
"Šajā gadā mums būs sarežģītāk motivēt cilvēkus pat par to naudu, kas tiktu piedāvāta, lai viņi būtu ar mieru strādāt. Un te ir dilemma. Bezgalīgas piemaksas arī neko īsti nemainīs. Mūs daudz vairāk motivētu, ja mēs redzētu gaismu tuneļa galā un ka būtu šī izpratne, ka ir ļoti svarīgi veikt visus citus pasākumus. Un mediķu resurss, tas plaks ar katru gadu. Viņu kļūs mazāk, kas būs gatavi iesaistīties arī Covid-19 jautājumu risināšanā un pacientu ārstēšanā," uzskata Cipule.
Lielākās bažas esot tieši par to, ka smaga darba apstākļi tuvojas jau otro reizi. Ja pirmajā patiesi smagajā vilnī cilvēkus vēl varēja motivēt ar naudu, tad atgriezties piedzīvotajā pat ar lielāku atalgojumu ne katrs vēlas.
Tikmēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) personāla direktore Evita Duļbinska sarunās ar slimnīcas darbiniekiem noskaidrojusi, ka piemaksas slimnīcā uzskata par motivējošu faktoru. Tomēr ilgtermiņa risinājums būtu augstāka pamatalga un skaidrība par nākotni – kā algas mainīsies. Austrumu slimnīca kopš 2020. gada marta piemaksās saņēmusi 11 miljonus eiro.
"Katrus trīs mēnešus RAKUS saņem Veselības ministrijas rīkojumu, kur ir skaidri definēti principi, kam par ko maksā. Spēkā esošās piemaksas ir līdz 30. septembrim. Līdz ar to, vadoties no šī Veselības ministrijas rīkojuma, slimnīca tad tālāk jau definē struktūrvienībām nosacījumus, iepazīstina darbiniekus, lai visiem ir skaidrs, par ko un cik ilgi maksās piemaksas," viņa skaidroja.
Topošā ārste Krista, kura joprojām strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Covid-19 nodaļā, uzsvēra:
"Tas ir papildu risks, tas ir papildu darbs. Pilnīgi loģiski, ka mēs par to saņemam papildu naudu, jo tikpat labi mēs varētu nestrādāt ar šiem Covid-19 pacientiem, strādāt vieglākos apstākļos un par to pašu samaksu."
Katru mediķi šīs piemaksas motivē citādi – kādam tās palīdz vairāk, citam mazāk. Kāds ar to palīdzību būs gatavs apvienot vairākus darbus ar studijām, cits ne. Tomēr izdegšanu ar naudu noslēpt neizdosies un iedzīvotāju attieksme ir tā, kas varētu radīt sajūtu, ka darbam ir redzams gals.
Veselības ministrijas sniegtā informācija liecina – pērn un šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem rezervēti jau teju 150 miljoni eiro, kas novirzīti piemaksām. Līdz šī gada beigām varētu būt vajadzīgi vēl aptuveni 30 miljoni eiro. Un kamēr netiks uzvarēta Covid-19 infekcija vai izveidots komplekss risinājums mediķu piesaistīšanai un noturēšanai darbā, kas ir tik ļoti smags, bet nepieciešams, naudu piemaksām, visticamāk, vajadzēs vēl.
