Lai arī patlaban situācija ar HIV inficētām personām Latvijā ir “šķietami pozitīva”, Covid-19 laikā mazinājusies HIV testēšana, līdz ar to ir apgrūtināta inficēto skaita noteikšana, sacīja Veiķenieks. Viņš norādīja, ka HIV inkubācijas periods var ilgt līdz pat 12 gadiem, kuru laikā cilvēks nezina, ka viņš ir inficēts, tādēļ svarīgi ir pārbaudīties.
Statistika rāda, ka pirms dažiem gadiem katru dienu Latvijā konstatēja kādu HIV inficēto, bet tagad tikai katru darba dienu. Pērn Latvijā konstatēti 257 pozitīvi gadījumi, pastāstīja Veiķenieks.
SKDS aptauja liecina, ka gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav risku un iespēju inficēties ar HIV. Tāpat Latvijā joprojām saglabājas augsts aizspriedumu līmenis par infekciju.
Piemēram, 32% iedzīvotāju uzskata, ka HIV ir iespējams iegūt no kukaiņu kodumiem, bet aptuveni 28% uzskata, ka pastāv risks inficēties, ejot ar HIV pozitīvu cilvēku pirtī vai baseinā un kopīgās ēdienreizēs. Kā atzina Veiķenieks, šādi mīti ir sekas tam, ka joprojām 21.gadsimtā Latvijā vidusskolās pietrūkst jauniešu izglītošana par cilvēku vairošanos.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja: “Nav tā, ka mēs neko nezinām. Es atceros 90.gadus, kad šis bažu un baiļu līmenis [par infekciju] bija krietni lielāks. Tomēr aptauja parada, ka zināšanu līmenis varētu būt labāks. (..) Aizspriedumu procents tomēr ir diezgan augsts.”
