Kate mācās mūzikas vidusskolā. Attālinātajās diriģēšanas nodarbībās skolotājai viņa ir gan jāredz, gan jādzird, bet dažkārt skaņa vai bilde apstājas. Ar tādām pašām problēmām saskārušies vēl daudzi citi.
Viļakas novada iedzīvotāja un trīs bērnu mamma Mārīte Slišāne norādīja: “Tieši pēdējās divas nedēļas ir tik traki, ka pat pusdeviņos no rīta nevaram “e-klasē” ieiet. Visu laiku griežas un neslēdzas. Gan datorā, gan telefonā.”
Savukārt Baltinavas iedzīvotājs Gatis Siliņš atzīmēja: “Par interaktīvo televīziju, tā saucamo interneta televīziju, vispār var aizmirst. Reizēm dienas vidū, ja citi izslēdz visus “Youtube” un “Facebook”, tad varbūt. Bet citādāk: 1–2 megabaiti vakarā.”
Baltinavas vidusskolā nesen veikta aptauja, kurā atklājies – 60% bērnu tehnisku iemeslu dēļ vismaz reizi nav spējuši piedalīties attālinātajā mācību darbā.
“Piemēram, desmit kilometru attālumā no Baltinavas, Briežuciema pagasta Aussalā, ģimenei ir rūteris, “LMT” [Latvijas Mobilais Telefons] antena uzstādīta, bet, kad būs interneta labs vai slikts, nav prognozējams,” atzina Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.
Problēma ir jau ilgstoša, bet samilzusi tieši pēdējo mēnešu laikā. Iedzīvotāju diskusija internetā atklāj, ka par mobilo internetu sūdzas vismaz četros novados: Baltinavas, Viļakas, Rugāju un Balvu.
“Tornim pietrūkst jaudas. Signāls ir labs, bet pietrūkst jaudas uz visiem tiem daudzajiem lietotājiem, kas mūsu pusē ir,” pauda Siliņš.
''Latvijas Mobilā telefona'' Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte skaidroja: “Pēdējo trīs gadu laikā interneta patēriņš ir palielinājies trīs reizes, un pandēmijas laikā interneta lietošanas patēriņš ir palielinājies vēl par 30%.”
Tātad pamats jaudas palielināšanai ir, bet operators bilst, ka investēt attīstībā ir ilgs process, tas prasa ieguldījumus. Turklāt pierobežā tas ir sevišķi grūti – šeit jārēķinās ar starpvalstu savstarpējiem nosacījumiem.
“Sazinoties ar mūsu tehnoloģisko dienestu mēs sagaidām, ka marta beigās, aprīļa sākumā varētu būt būtiski uzlabojumi Viļakas iedzīvotājiem,” norādīja Saulīte.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šobrīd gatavo pārskatu par mobilo sakaru kvalitāti pagājušā gadā. Sūdzību skaits ir pieaudzis.
SPRK Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs atklāja: “Ir iespēja jautāt pēc kompensācijas tur, kur ir neatbilstoši līgumam šis pakalpojums. Bet to vajag darīt vislabāk rakstveidā. Nevis zvanīt uz klientu apkalpošanas centru, bet, ja problēma ir ilgstoša, – rakstveidā pajautāt operatoram.”
