Gandrīz visu šo mācību gadu skolu gaiteņi un klases ir tukši, bet stundas notiek attālināti. Tas gan nav mazinājis skolotāju neaizsargātību. Marta sākumā publiskajā telpā izskanēja gadījums Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā par huligāniskām darbībām tiešsaistes stundu laikā, par ko Valsts policijā uzsākts administratīvais process, tomēr līdzīgi, bet ne tik skaļi gadījumi, ir teju katrā skolā.
"Tā problēma ir liela. Tā tiešām ir aisberga daļas maza, maza daļiņa, kas šobrīd ir parādījusies," atzina LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Kā atzina visi uzrunāto skolu direktori, attālināto apmācību laikā negatīvo emociju paušana ir palielinājusies. Tas skaidrojams ar paaugstināto stresa līmeni, kādā pandēmijas laikā dzīvo gan skolēni, gan skolotāji.
"Ir bijusi situācija, kad skolēns sāk slēgt mikrofonus ārā, neļauj runāt vai slēdz kameras, bet šeit vietnieks informātikas jomā šo visu sakārtoja un skolotājam ir šīs pilnvaras darboties, un līdz ar to mēs spējam šīs situācijas atrisināt. Tādas skaļas lietas – es par tām nezinu," stāstīja Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.
Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didžus atzina: "Skolotājiem, protams, ka būtu jābūt gataviem, un arī skolām būtu jābūt ar savu jau iepriekš izstrādāto kārtību, ka mēs zinām, ko tajā brīdī mēs drīkstam darīt. Mēs, skolotāji, ko drīkstam darīt. Mūsu ģimnāzijā mēs esam par to domājuši. Es ceru, ka mēs esam daudzas lietas uzminējuši, bet es neesmu pārliecināta, ka 100% visas."
Visbiežāk gan skolotāji par emocionālajiem pāridarījumiem izvairās runāt skaļi un iemesli tam ir vairāki.
"Tas ir saistīts arī ar ''nauda seko skolēnam'', tas ir saistīts arī ar to, ka var nonākt mediju redzeslokā. Būs uzmanība un sabiedrības attieksme. Kā tad pedagogs, tāda līmeņa profesijas pārstāvis, netiek galā pats un tā varētu turpināt," klāstīja LIZDA vadītāja.
Skolotāji arī tiek aicināti biežāk tiešsaistes stundās atgādināt, ka līdz ar attālināto apmācību uzvedības noteikumi nav mainījušies un tas, kas bija aizliegts klātienes stundās, ir aizliegts arī tagad.
"Pie pirmā pārkāpuma ir jārīkojas tā, kā normatīvie akti to paredz, un ir pateikts ļoti skaidri – pedagogs rakstveidā informē vadītāju. Nākamais: vadītājs rakstveidā, tas būtu "e-klasē", informē vecākus. Tad sāksim ar šo mazumiņu, un, ja uz katru pirmo nepieklājīgas uzvedības pazīmi šāda reakcija būtu, arī situācija uzlabotos," vērtēja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Par nelietderīgu gan tiek atzīta dažkārt izmantotā metode baidīt skolēnus ar ziņošanu vecākiem, tādējādi cenšoties nodrošināt normālu stundas norisi.
Tikmēr Tiesībsarga birojā veiktais pētījums liecina, ka nākamais iespējamais solis – ziņot pašvaldības sociālajam dienestam, praktiski netiek izmantots.
"70 pašvaldībās. Tas ir milzu skaits, ja 70 pašvaldībās no 119 vispār nav tādu gadījumu, kad skola ziņotu sociālajam dienestam – strādājiet ar šo bērnu, ar ģimeni, jo mēs esam izsmēluši savus resursus. Tas ir ļoti satraucošs signāls," uzskata Tiesībsarga biroja pārstāve.
Par atkārtotiem pārkāpumiem likums pieļauj vidusskolēnus arī atskaitīt no skolas. Savukārt nepilngadīgo uzvedības uzlabošanu var veicināt ar korekcijas programmas palīdzību.
