Panorāma

Sejas maskas var šūt ikviens

Panorāma

Panorāma

Covid-19 laikā ieviests e-nosūtījums

Covid-19 laikā beidzot ieviests e-nosūtījums, taču to nevar pilnvērtīgi izmantot

Laikā, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ daudzas lietas notika un joprojām arī notiek attālināti, e-veselībā beidzot ieviests arī sen gaidīts pakalpojumus – e-nosūtījums.  Diemžēl ar digitālu nosūtīšanu bieži vien arī viss apstājas. Jo nosūtījums uz jebkuru citu izmeklējumu, kas izrakstīts e-sistēmā, slimnīcu vai poliklīniku lokālajās sistēmās nav atverams. Ir jāpieslēdzas centrālajai – e-veselībai. Taču ne visiem datu apstrādātājiem ir šī pieeja.   

 “Es, godīgi sakot, neticēju, ka tas tā darbosies, bet aizgāja tīri vienkārši,” atzina ģimenes ārsts Staļģenē  Ainis Dzalbs.

Ainis Dzalbs.

Taču ar pārējiem e-nosūtījumiem jau atkal vecā liksta. Piemēram, rentgens - ārsts pats nevar ierakstīt neko, ir jāizvēlas viens nosaukums no sistēmā definētajiem.

Un pat tad, kad e-nosūtījums ir izveidots, nav nekādas garantijas, ka iestāde to spēs atvērt, jo lokālās sistēmas nav salāgotas.

“Manis izveidotais nosūtījums nav integrēts viņu lokālajās programmās, ko viņi izmanto. Tad ir jāiet atsevišķi e-veselībā, un ne visiem reģistratoriem ir pieeja e-veselībai. Tad sākas tās lietas, ka nosūtījums ir uzrakstīts, bet daļa iestāžu nav spējīgas to ieraudzīt atvērt. Tad jāzvana, jāskaidro, jāmeklē. Katru dienu pamazām sakārtojas. Bet īstenībā šī krīzes situācija parāda e-veselības vājās puses, ko nebijām attīstījuši,” sacīja Dzalbs.

Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs atzina, ka situācija piespieda palaist jaunu pakalpojumu, lai gan bija solīts jaunas funkcijas e-veselībā neattīstīt.  

Dienestā piekrīt, ka jaunā e-rīka ērtums atkal ir apšaubāms.

Nosūtījums uz Covid-19 analīzēm darbojas labi, bet pārējie e-nosūtījumi vienkārši nav atverami slimnīcu e-vidē.

“Nevar teikt, ka tie ir pilnvērtīgi realizēti, jo tie pašlaik nav integrēti ar lokālajām sistēmām slimnīcās. Attiecīgi, lai dabūtu piekļuvi pie e-nosūtījuma, jālieto portāls. Tas darbiniekiem slimnīcās nav parocīgi un ātri. Tas nav ilgtermiņa risinājums,” atzina Labsvīrs.

NVD izsludinātā konkursā vispirms cer atrast kādu jaudīgu informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, kurš būtu gatavs uzturēt esošo programmu.

Jau ir identificētas 10 kļūdas, kuras jālabo un kā sistēma jāuztur. 

Pēdējo reizi, kad e-veselība paralizēja ārstu darbu februārī, Veselības ministrijā solīja esošās sistēmas auditu un darba grupu pilnīgi jaunas sistēmas izstrādē.   

KONTEKSTS:

Gandrīz divus gadus pēc tam, kad e-veselība ārstiem jālieto obligāti, joprojām sistēma mēdz nobrukt.  Pērn e-veselības uzturēšanai no valsts budžeta iedalīti 1,8 miljoni eiro. Pavasarī Nacionālais veselības dienests apzināja 50 kļūdas un ieteikumus, kas e-veselībā jālabo.   

Finanšu ministrija paudusi bažas, ka e-veselības projekts varētu zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Nacionālais veselības dienests gan uzstāja, ka jebkuram rādītājam, kas projektā atpaliek no plāna, esot objektīvs izskaidrojums, tādēļ riski neesot lieli.

E-veselības izveidei līdz šim iztērēti 14,5 miljoni eiro un tuvākajos trīs gados plānoja investēt vēl 5 miljonus eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti