Covid-19 krīzes pārvarēšanā mudina skaidrot ierobežojumus arī sazvērestības teoriju piekritējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 krīzes pārvarēšanā nepieciešams saprotami skaidrot ierobežojumus arī cilvēkiem, kuri aizrāvušies ar sazvērestības teorijām, izskanēja piektdien Valsts prezidenta rīkotajā diskusijā „Tēmturis – veselības drošība”. Vienlaikus valdību mudina vairāk ieklausīties zinātniekos. 

Liela sabiedrības daļa uztver Covid-19 kā draudu savai un līdzcilvēku veselībai, taču jārod risinājumi, kā aizsniegt tos iedzīvotājus, kuri tic daudzajām teorijām, ka vīruss ir izdomāts, ka nav nemaz tik bīstams. Tāpat daudzi tic, ka vīruss ir slikts, bet pašus neskars.

„Protesta vilnī apvienojas dažādas sazvērestības teorijas, arī neticības līmenis racionālai argumentācijai ir dažāds, taču šī nostāja konsolidējas vairāk vai mazāk vienotā protestā.

Tas liecina par racionālas argumentācijas krīzi, ko veicina sociālo tīklu ''burbuļi''.

Šie cilvēki pulcējas savos uzbudinātajos burbuļos, iegrimst tajos arvien dziļāk un iedomājas savu burbuli par visu tautu. Un ar šādu pasaules skatījumu viņi, protams, nostājas pret valsts noteiktajiem ierobežojumiem,” diskusijā par Covid-19 risku mazināšanu uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Covid-19 krīzes pārvarēšanā mudina skaidrot ierobežojumus arī sazvērestības teoriju piekritējiem
00:00 / 04:14
Lejuplādēt

Sociālās saziņas rīkā „Facebook” uzskaitītas vairāk nekā 20 Latvijā uzturētas lapas, kurās izplata aicinājumus neievērot valstī noteiktos ierobežojumus, sazvērestības teorijas par vīrusa saslimšanu un tamlīdzīgi. Tam pretī būtu jāliek precīzi mērķēta informācija par dažādām ar šo tematiku saistītām aktualitātēm. Pašlaik tā bieži vien pietrūkst, uzsvēra žurnāliste Inga Spriņģe.

„Šobrīd, kad mēs analizējam visas šīs viltus ziņas un dezinformāciju, tā lielākā problēma, ko jūtam, ka nav pretī informācijas ar atspēkojošiem faktiem. Valda klusums.

Piemēram, kā saprotam, valdība ir noslēgusi priekšlīgumu par Covid-19 vakcīnu piegādi. No valdības puses būtu jāplāno objektīva un skaidrojoša informācija, kā izstrādāsies imunitāte pēc vakcinēšanās, cik ilgi saglabāsies antivielas, vai var būt kādas blaknes, un cits skaidrojums,” stāstīja Spriņģe.

Diskusijā izskanēja, ka pašlaik valdības un Veselības ministrijas regulārie un nepieciešami mudinājumi par distancēšanos, roku mazgāšanu un masku valkāšanu publiskās vietās visbiežāk sasniedz izprotošo sabiedrības daļu. Savukārt turpmākajos mēnešos būs rūpīgi jāizvēlas, kā komunicēt par nepieciešamību vakcinēties, uzsvēra Stratēģiskās komunikācijas centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts.

„Šobrīd ir pēdējais brīdis sākt strādāt pret antivakcinācijas dezinformācijas kustību, kurā mijiedarbosies pasaules un Latvijas procesi.

Zinot sociālekonomisko situāciju vairākās nozarēs un neapmierinātību ar ilgo cīņu pret Covid-19 izplatību, dezinformācija jau šobrīd šķietami racionālus cilvēkus var nosvērt uz neracionālu rīcību,” norādīja Sārts.

Vienlaikus valdībai lēmumu izvērtēšanā, pieņemšanā un skaidrošanā neizmantots ir dažādu zinātnieku pienesums. Tas palīdzētu niansētāk izprast pielāgošanās pasākumus Covid-19 krīzes laikā, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena.

„Ne valdībā, ne arī Veselības ministrijā faktiski nav nodibināta kāda zinātnieku grupa. Tiem vajadzētu būt gan medicīnas nozares, gan sociālo zinātņu pārstāvjiem, tai skaitā juristiem, antropologiem, psihologiem – tiem, kuri zinātu, kā labāk organizēt cilvēkus un aiznest zināšanas arī līdz lēmumu pieņēmējiem. Ir ļoti labi pierādīts, ka valstīs, kurās ir labs zinātnisks pamatojums politiskiem lēmumiem un valdības ierobežojošajiem lēmumiem, ar vīrusu tiek galā daudz lielākā mērā, salīdzinot ar valstīm, kur valdības cieši neseko tam, ko mēs zinām par vīrusu,” sacīja Olsena.

Vienlaikus asociētā profesore diskusijā uzsvēra – ne vienmēr arī paši lēmumu pieņēmēji izpilda krīzes laika noteikumus, piemēram, par masku valkāšanu publiskās vietās. Arī tā ir kļūda komunikācijā ar sabiedrību.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti