Turklāt mainījies arī ziedojumu veids, proti, naudas vietā biežāk ziedo mantiskus ziedojumus – datorus, mēbeles, kā arī aizsargmaskas.
Savukārt biedrības "Dakteris Klauns" vadītāja Marianna Milovska stāstīja, ka aprīlis šai kustībai ik gadu ir lielākais ziedojumu kampaņas laiks, kuru nācies atcelt. Sarkano degunu dienā 1. aprīlī bija plānots vākt līdzekļus, lai nodrošinātu profesionālo medicīnas klaunu darbu psiholoģiski, atbalstot bērnus slimnīcās.
"Protams, tas ļoti iesita pa mūsu budžetu. Šo divu mēnešu laikā principā ziedojumos mēs esam savākuši 5% no tā, kas parasti notiek šajā laikā un arī vispār. Jāsaka, ka šajā laikā dakteri klauni nav gājuši uz slimnīcu, jo mēs zinām, ka slimnīcās bija īpaši smags stāvoklis, jo bērni nedrīkstēja iet ārā, vecāki nedrīkstēja mainīties. Viņi bija pilnībā izolēti. Bet tā situācija slimnīcas iekšienē jau nemainās, tikai vēl lielāks stress ir.
Tāpēc tas, ko mēs darījām vismaz karantīnas laikā – mēģinājām darboties pie logiem, jo tad bērni vismaz redz.
Protams, tas ir minimāls procents no tā, ko dakteri klauni spēj sniegt, bet tomēr tas ir vismaz kaut kas. Otrs, ko iemēģinām pamazām – strādāt caur planšetēm," teica Milovska.
Covid-19 krīze skārusi arī dzīvnieku patversmes. "Ulubeles" vadītāja Ilze Džonsone atminējās, ka patversmei ārkārtas situācijas sākumā bija izveidojušies ievērojami parādi klīnikām un dzīvnieku pārtikas vairumbāzēm, bet, pateicoties ziedotājiem, arī šajos mēnešos organizācijai izdevies izkļūt no problēmām.
"Parādi ir nomaksāti, un šobrīd situācija, varētu teikt, ir diezgan stabila, bet mēs nezinām, kas notiks uz priekšu.
Vēl joprojām mēs neesam atvēruši patversmes vārtus dažādiem publiskiem pasākumiem (..), " sacīja Džonsone. "Tad, kad ir daudz ciemiņu, tad protams, ir papildu atbalsts. Cilvēki saprot, redz uz vietas, kā mums iet, cik daudz mums ir dzīvnieku. Katru dienu patversmē ir jāaprūpē ap 500 iemītnieku. Šobrīd ir 250 suņu un 250 kaķu, un tas, protams, prasa ievērojamus līdzekļus."
Tikmēr "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, atskatoties uz pēdējiem ārkārtējās situācijas mēnešiem, secināja, ka ziedojumu apjoms īpaši kritās pirmajās nedēļās, bet tas atkal ir ierastā līmenī. Taču cilvēki vairāk ziedo tieši ar krīzi saistītu problēmu risināšanai, otrā plānā novirzot palīdzību citās jomās.
Latvijas Radio uzrunātās labdarības organizācijas norādīja, ka patlaban nav apdraudēta to pastāvēšana, taču vienlaikus atzina, ka ir jāatrod līdzsvars starp ziedojumiem Covid-19 ierobežošanas mērķiem un arī daudzajām ierastajām palīdzības mērķgrupām, kā smagi slimiem pacientiem vai bērniem.