Rīgā pašlaik darbojas četras zupas virtuves, kas pieejamas ikvienam, jo tajās nav jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Šo iespēju visbiežāk izmanto tie, kuriem nav iztikas līdzekļu un kuri kādu iemeslu dēļ nevēršas Rīgas domes Sociālajā dienestā.
Tāpat Rīgas pašvaldība kopš dižķibeles 2010. gadā organizē siltā ēdiena izsniegšanas vietas. Līdz šā gada sākumam to bija sešas. Tad notika jauns konkurss, un pašlaik Rīgā darbojas 10 šādas ēdināšanas vietas, kur iedzīvotāji dodas ar “Rīdzinieka kartē” elektroniski augšupielādētu Rīgas Sociālā dienesta apliecinājumu par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu vai arī bez šī statusa – par sociālā dienesta noteikto ēdiena izsniegšanas reižu skaitu.
Lielāks pieprasījums
Kopš marta, kad Covid-19 dēļ izsludināta ārkārtējā situācija, ēdiena saņēmēju ir kļuvis vairāk.
„Izsniegtais porciju skaits liecina par to, ka ar katru dienu cilvēku ir vairāk gan zupas virtuvēs, gan siltā ēdiena izsniegšanas vietās.
Zupas virtuvēs ierasti dienā izsniedza ap 150 porciju, bet tagad vairāk nekā 200. Kad 6 .aprīlī atvēra jaunās siltā ēdiena izsniegšanas vietas, tika pasniegtas 800 porcijas dienā, bet tagad to ir vairāk nekā tūkstotis porciju dienā,” pastāstīja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.
Departamenta apkopotie dati liecina, ka četras zupas virtuves un 10 siltā ēdiena izsniegšanas vietas, kas atrodas Āgenskalnā, Sarkandaugavā, Ķengaragā, Bolderājā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Juglā, biežāk nekā iepriekšējos gados apmeklē arī gados jaunāki cilvēki.
„Agrāk, krīzes gados, vairāk tika domāts par atbalstu pensionāriem, bezdarbniekiem un ģimenēm ar bērniem. Bet šobrīd rindās pēc šīs palīdzības ir arī jaunāka gada gājuma cilvēki, kuri acīmredzot palikuši bez darba. Tātad tiešām nonākuši krīzes situācijā un, lai izmantotu siltā ēdiena izsniegšanas vietu pakalpojumus, ir nokārtojuši vajadzīgos dokumentus,” norāda Brice.
Piesardzības pasākumi arī zupas virtuvēs
Covid-19 izplatības laikā ir noteikti piesardzības pasākumi – uz zupas virtuvēm vai pašvaldības organizētajām ēdiena izsniegšanas vietām jānāk ar savu trauku un pēc maltītes saņemšanas jādodas prom.
Izolēšanās nosacījumu ievērošanu kontrolē Rīgas pašvaldības policija. Labklājības departamenta ieskatā cilvēki par noteiktajiem ierobežojumiem attiecas aizvien atbildīgāk.
„Šai krīzes laikā mēs ēdienu dodam līdzi tikai klientu traukos, lai ievērotu drošības pasākumus un nebūtu drūzmēšanās uz vietas. Mēs pēdējā laikā redzam garās rindas, un cilvēkiem liekas, ka tās ir neizstāvamas. Tāds iespaids var rasties, bet rindas ir tik garas, jo cilvēki aizvien apzinīgāk ievēro prasību par divu metru distances ievērošanu,” zina stāstīt Brice.
Arī reģionos palīdzība vairāk vajadzīga
Līdzīga situācija ir reģionos. Latvijas Radio apzināja gadījumus, kad zupas virtuve organizēta brīvprātīgi. Tātad ir cilvēki, kuri darbojas līdztekus pašvaldību sociālo dienestu nodrošinājumam.
Gulbeniete Ilga Vanuška jau vairākus gadus brīvprātīgi organizē labdarības virtuvi, vārot zupu, izsniedzot un pat izvadājot trūcīgajiem. Ēdāju skaits Covid-19 krīzes laikā ir audzis.
„Ir vairāk, ir vairāk! Agrāk man nāca iekšā un ēda, tagad mēs salejam trauciņā un viņi iet prom. Ir visvisādi: gan veci, gan jauni, ir ģimenes ar bērniem,” stāsta Vanuška.
Kāds no vietējiem veikaliem Ilgas Vanuškas brīvprātīgajai virtuvei ziedo maizi, ir cilvēki, kuri izpalīdz ar kartupeļiem un citiem pašu audzētiem labumiem. Latvijas Sarkanais Krusts sagādā ēdienu izejvielu pakas.
Taču, lai ik darba dienu varētu uzvārīt zupu izdalīšanai citiem, Ilga Vanuška velta lielu savas pensijas daļu.
Daudzviet Latvijā ēdienreizi par brīvu nodrošina starptautiskā kristīgās misijas un labdarības organizācija „Latvijas Pestīšanas armija”. Tās Bauskas korpusu vada Velta Udarska, kura stāsta, ka trīs reizes nedēļā ierasts organizēt ēdināšanu apmēram 30 cilvēkiem, pārsvarā pensionāriem.
Līdz ar Covid-19 krīzi apmeklētāju skaits ir gandrīz trīskāršojies, jo piespiedu kārtā cilvēki nonākuši dīkstāvē un iztikas līdzekļi teju izsmelti. Tomēr bieži šeit sastapto jauniešu problēmām ir krietni dziļākas saknes. „Bieži tās ir atkarības jauniem cilvēkiem. Ievainojumi, atkarības, nepiedošana. Var ļoti labi redzēt, ka šie jaunie cilvēki atnāk ar bezcerību un izmisumu.
Viņš nāk vienu nedēļu, otru, var redzēt, ka tā cerība ir atgriezusies, jo viņš sajūt atbalstu,” stāsta Udarska.
Latvijas Radio aptaujātie labdari ēdinātāji pateicas tiem līdzcilvēkiem, kuri pašu audzētos dārzeņus un citus labumus ziedo zupas virtuvēm. Arī galvaspilsētā, kur pašvaldība līdzfinansē 650 porcijas dienā zupas virtuvēs un nodrošina siltā ēdiena izsniegšanu 10 vietās, klientu skaitam augot, pilnvērtīgākai maltītei vajadzīgo nodrošina labdarības organizācijas un ziedojumi.
Jāatgādina arī par visā Latvijā pieejamajām Eiropas Atbalsta fonda sarūpētajām pārtikas un higiēnas preču pakām vistrūcīgākajiem.
