Covid-19 apstākļos tas ir jo īpaši sāpīgi, jo personāla trūkumu ārstniecības iestādēs izjūt vēl asāk. Jāiztur papildu slodze, un slimo arī paši mediķi, kuri kādam jāaizvieto. Kopumā ar Covid-19 līdz šim slimojuši vairāk nekā 1000 slimnīcu darbinieku, vairums – māsas, māsu palīgi un ārsti.
ĪSUMĀ:
- Māsas, kas medicīnā atgriežas no citas nozares, tagad ir uz izķeršanu.
- Paula Stradiņa slimnīcā trūkst 65 māsu, bet Rīgas Austrumu slimnīcā – 120. Līdzīgi skaitļi arī par ārstiem.
- Pavasarī, kad papildspēkus vajadzēja zvanu centrā un operatīvās vadības centrā, saukti atpakaļ izdienas pensijā aizgājušie.
- Robu aizlāpīšanā Latvija pamatā balstās uz medicīnas studentu piesaisti.
Māsa, kas atgriezās
Aptaujājot medicīnas iestādes, māsu, kura pēc 17 gadiem medicīnā atgriezusies, izdevās atrast E.Gulbja laboratorijā. Antra Pogule stāsta, ka atgriezties gribējusi jau sen, un beidzot saņēmusies – septembrī pieņēmusi lēmumu un novembrī nokārtoja eksāmenu. “Sākumā liekas, nē, nu šo to jau nu gan es nevarēšu. Bet tad, kad tu sāc mācīties un sāc mācīties regulāri, tad arī aiziet tā lieta. Visu tu atceries un izrādās, ka zini,” viņa stāsta.
Tādi, kā viņa – māsas, kas atgriežas, – ātri tiek pamanītas. Par to, ka profesijā atgriezusies, potenciālie darba devēji uzzinājuši pa Antrai Pogulei nezināmiem kanāliem, un darba piedāvājumi bijuši vairāki.
Īpaši kritiska situācija šobrīd ir slimnīcās, kur atgriešanās stāstus pagaidām praktiski neatrast. “Ir uzrunāts, arī mūsu personālvadības daļa aktīvi strādā, sevišķi pēdējo mēnešu laikā, bet atsaucības nav. Un šādus cilvēkus mēs neesam spējīgi atgriezt atpakaļ. Vismaz šobrīd,” neslēpj Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā māsa Dace Kancāne.
Paula Stradiņa slimnīcā trūkst 65 māsu, bet Rīgas Austrumu slimnīcā – 120. Līdzīgi skaitļi arī par ārstiem.
Īpaši grūti ir atrast cilvēkus darbam ar Covid-19 pacientiem, kas sen vairs nav tikai Infektoloģijas centrā. “Personāls ir izdedzis, noguris – gan fiziski, gan emocionāli. Šobrīd mēs tiekam galā, skatīsimies, kā būs tālāk,” stāsta D.Kancāne.
Ja nestrādātu virsstundas, vēl 200 līdz 300 darbinieku vajadzētu arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Arī tur norāda – šobrīd brigāžu darbu nodrošina. Taču situācija ir kritiska, jo mediķi strādā vairākās darba vietās un vairākas slodzes. NMPD direktore Liene Cipule norāda, ka, vienam darbiniekam saslimstot, viņš mēdz izkrist no vairākām darba vietām.
“Respektīvi, tas sitiens pa veselības aprūpes sistēmu no viena darbinieka saslimšanas ir būtiskāks, nekā tad, ja katrs aizņemtu savu unikālo vietu šajā sistēmā. Un arī mēs redzam tādas situācijas. Mūsu darbinieki kļūst par kontaktpersonām citās ārstniecības iestādēs vai saslimst citās ārstniecības iestādēs, un gan tajā, gan mūsu dienestā līdz ar to viņi ir izkrituši no aprites,” skaidro Cipule.
Pavasarī sauca atpakaļ pensionētos darbiniekus
Pavasarī, kad papildspēkus vajadzēja zvanu centrā un operatīvās vadības centrā, saukti atpakaļ izdienas pensijā aizgājušie. Taču uz īsu brīdi un ar īpašu izņēmumu likumā, jo viņi dienestā strādāt vairs nedrīkstētu. Tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums, un šajā brīdī tādu īsti arī nav. Jau aprīlī Veselības ministrija aicināja aizpildīt anketas tos praktizēt tiesīgos mediķus, kas būtu gatavi strādāt papildus. Līdz šai nedēļai pieteikumi bija vairāk nekā 340, taču tas vēl nenozīmē reālu papildinājumu praksē.
“Viens ir, ka ārstniecības persona ir pieteikusies, ka viņa ir gatava, bet, protams, rezultāts ir sasniegts, ja tiešām arī šīs darba attiecības tiek uzsāktas,” atzīst Veselības ministrijas Cilvēkresursu nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa, norādot, ka šobrīd būtisku rezultātu nav.
Latvijas Māsu asociācijā novērojuši, ka no profesijas aizgājušo māsu vidū rosība ir vērojama, jo pieaugusi interese par eksāmenu kārtošanu. Tomēr arī tas vēl nenozīmē garantētu papildinājumu slimnīcām.
Jau šobrīd no 12 tūkstošiem reģistrā esošajām māsām ārstniecības iestādēs strādā ap 8000. Tas nozīmē, ka daudzi šo patur vien kā rezerves iespēju.
“Acīmredzot, šo cilvēku interesē stabilitātes sajūta – atgriezieties profesijā, ja nu kaut kas. Pēc pēdējās informācijas – tās māsas, kuras bija kārtojušas šos specializācijas eksāmenus, divas personas tikai ir devušās praksē,” sacīja asociācijas prezidente Dita Raiska.
Cer uz māsām no kosmetoloģijas nozares
Tagad, kad apstājies darbs skaistumkopšanas nozarē, cerības, ka māsas, piemēram, no kosmetoloģijas, nāks atpakaļ, esot lielākas. Lai viņas iedrošinātu, plānoti kursi praktisko iemaņu atjaunošanai, bet māsām, kas sāks darbu lielajās klīniskās universitātes slimnīcās, kur slodze Covid-19 laikā īpaši pieaugusi, sola darba uzsākšanas pabalstu – sešu līdz septiņu tūkstošu eiro apmērā. Taču Veselības ministrijā vēl nevar pateikt, kad tieši šos plānus sāks īstenot.
Tikmēr arvien grūtāk atbildams ir jautājums, kā šādos apstākļos noturēt ārstniecības iestāžu darbu. “Lai atbildētu uz jūsu jautājumu, ir vai nu jāstāsta pasakas vai jārāda tā īstā bilde. Un īstā bilde ir tāda, ka nodrošinājums ar cilvēkresursiem ir slikts ,” saka veselības ministre Ilze Viņķele (''Attīstībai/Par!'').
Robu aizlāpīšanā Latvija pamatā balstās uz medicīnas studentu piesaisti. Kā liecina nesen publiskots OECD ziņojums, citās valstīs vairāk sekmējies ar nepraktizējušo mediķu mobilizēšanu, kā arī ārstu un māsu pārcelšanu uz ārstniecības iestādēm, kur viņus vajag vairāk. Veselības ministre norāda, ka tas neesot Latvijai piemērots risinājums, un, ja krīze vēl palielināsies, būs jāmeklē citi veidi.
“Plānveida pakalpojumu ierobežošana ir viens plāns. Par pārvirzīšanu no slimnīcām – to domu mēs pavasarī vērtējām un atmetām kā nerealizējamu. Jo ir valstis, kurās no lokālām slimnīcām var pārvirzīt uz lielajām; mūsu gadījumā kolēģi no universitāšu slimnīcām nosedz tās mediķu vajadzības arī reģionālajās [slimnīcās], līdz ar to mums ir drusku apgriezta situācija,” skaidro ministre. Viņa norāda, ka tādēļ vēl jo vairāk visai sabiedrībai jāievēro drošības pasākumi, lai pēc iespējas Covid-19 izplatību apturētu, jo skaidrs, ka vienā brīdī nozare to vairs nevarēs panest.
