Ieeju ģimenes ārsta praksē šobrīd aizšķērso uzraksts ar aicinājumu tālāk neiet, ja pēdējo nedēļu laikā pabūts kādā no “Covid -19” skartajām valstīm; lai neaplipinātu citus, jāzvana pa telefonu.
Un pa telefonu ģimenes ārstiem arī jāizraksta darba nespējas lapas tiem, kuriem koronavīrusa izplatības risku dēļ jāpaliek mājās. Šobrīd tādu ir jau vairāk nekā 200.
Bez pašiem saslimušajiem un viņu tuvākajām kontaktpersonām apmaksātas slimības lapas pat pie negatīviem analīžu rezultātiem pienākas arī tiem, kuri ar “Covid-19” raksturīgajiem simptomiem atgriezušies no skartajiem reģioniem, un vēl arī vecākiem, kuriem jāpieskata no riska zonām atbraukušie bērni.
Pagājušās nedēļas sākumā Veselības ministrija minēto loku papildināja, tajā iekļaujot arī tos ārstniecības, izglītības un sociālās aprūpes centru darbiniekus, kuriem jāstrādā tuvā kontaktā ar cilvēkiem.
Taču ģimenes ārsti slimības lapas noformēt nevarēja, jo par spīti amatpersonu paziņojumiem, nekādas izmaiņas likumos nebija veiktas, attiecīgi arī tiesību izdot darba nespējas lapas ārstiem nebija. Bet cilvēki informāciju medijos bija dzirdējuši, zvanīja un prasīja.
“Pedagogi bija tie, kas vērsās, viņiem bija tie braucieni dažiem, un viņa jautāja, kā rīkoties,” stāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Otrdien, 10. martā, gan situācija labota un valdība nepieciešamās izmaiņas likumā iekļāvusi.
“Šobrīd mēs šo noregulējumu pasākām absolūti nepārprotami, šo trīs jomu pārstāvjiem arī, ja viņi nav slimi, uz karantīnas laiku ir apmaksāta darba nespēja,” uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).
Ar koronavīrusu saistīto darba nespējas gadījumu skaitam pieaugot, plānots arī vērtēt, vai daļu slimības pabalstu sloga vismaz pagaidām no darba devējiem nevarētu pārņemt valsts.
Ministru prezidents arī uzdevis Veselības un Tieslietu ministrijām izvērtēt, vai par epidemiologu noteikto drošības pasākumu pārkāpšanas pie atbildības būtu jāsauc paši iedzīvotāji.
“Diemžēl ir, iespējams, indivīdi, kuri neizjūt šo atbildību par saviem līdzcilvēkiem,” skaidroja Kariņš.
Viņķele savukārt norādīja, ka “cilvēks, izvēloties aizbraukt un apzinoties risku, neapliecina, cik viņš ir veikls un manīgs, viņš vienkārši apliecina, ka viņam ir absolūti vienalga”.
Tiek pieļauts, ka iedzīvotājiem, kuri par spīti brīdinājumam tomēr būs devušies uz slimības skartajām valstīm, karantīnas gadījumā darba nespējas lapu varētu neapmaksāt.
Tikmēr “Gulbja laboratorijā”, kur iedzīvotāji paši par maksu var nodot analīzes uz koronavīrusu, līdz šim to izdarījuši 169 cilvēki.
145 gadījumos “Covid-19” analīzes bijušas negatīvas, bet 24 cilvēki analīžu rezultātus vēl gaida.
Pārsvarā analīzes nodod ceļotāji, kuriem nav saslimšanas simptomu un tāpēc viņiem valsts nenodrošina bezmaksas analīzes, kā arī vairāki ārsti, atgriezušies no saviem ceļojumiem, grib pārliecināties, ka viņi drīkst doties pie saviem pacientiem, stāstīja “E.Gulbja laboratorijas” projektu vadītāja Džineta Dimante.
“Ir ceļotāji, kas atgriezušies no tiem reģioniem, kas nav skartie, bet tāpat savam sirdsmieram grib pārliecināties, ka viņiem nav šī vīrusa,” sacīja Dimante.
Pētnieciskos un statistikas nolūkos laboratorija piedāvā pēc nedēļas atkārtotas analīzes veikt bez maksas.
Līdz šim arī atkārtoti veiktie izmeklējumi bijuši negatīvi.
Savukārt cits liels laboratorisko izmeklējumu uzņēmums “Centrālā laboratorija” sadarbojas ar Nacionālo veselības dienestu un “Covid-19” analīzes veic arī mājas vizītēs visā Latvijā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vajadzībām.
KONTEKSTS:
Jaunais koronavīruss "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Lai nepieļautu vīrusa izplatību, Ķīna paziņojusi par valsts mēroga ierobežojumiem. Pasaules Veselības Organizācija saistībā ar Ķīnas koronavīrusu izsludinājusi augstāko starptautisko ārkārtas stāvokli veselības aizsardzības jomā.
Vīruss izplatījies arī ārpus Ķīnas, tostarp vairākās Eiropas valstīs. "Covid-19" konstatēts arī Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.
Starptautiskās organizācijas vērš uzmanību uz to, ka jaunais "Covid-19" koronavīruss izraisīs ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Turklāt pesimistiskākie scenāriji liecina pat par pirmo globālo ekonomisko lejupslīdi kopš finanšu krīzes pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tas ietekmēs arī Latviju, un vienas no pirmajām no koronavīrusa cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares.
Marta sākumā Latvijas Tūrisma operatoru un aģentu asociācija informēja, ka puse jeb 50% visu marta ceļojumu ir atcelti cilvēku pārlieku lielas piesardzības dēļ, kas saistīta ar koronavīrusu "Covid-19".
Ieteikumi un rekomendācijas, biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par koronavīrusa izraisīto uzliesmojumu pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē, Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē, kā arī IZM tīmekļvietnē.
