Aizliegums klientiem doties ārpus institūcijas teritorijas un atteiktas tuvinieku vizītes, tādi bija pirmie Covid-19 ierobežošanas drošības pasākumi valsts sociālās aprūpes centros pavasarī. Taču diemžēl ar to nepietika.
Pavasarī Covid-19 īpaši smagi skāra sociālās aprūpes centru “Mārsnēni”. Tur tika konstatēti gandrīz 50 saslimušie. Vīrusu iestādē būtu varējuši atklāt ātrāk, testējot slimniekus, kam bija vajadzīga mediķu palīdzība.
“Tāpat kā pirms tam, mums, kad no ārpuses vai no slimnīcas klients atgriežas, viņš tiek ielikts tā saucamajā izolatorā, viņš ir uz novērošanu. Ievērojam visus epidemioloģiskos ierobežojumus. Mums no 1. oktobra ir pārtraukta gan apmeklētāju plūsma, gan kontakts ar ārpasauli,” skaidroja centra “Mārsnēni” vadītāja Evija Jēkabsone.
Tagad Covid-19 pansionātos visbiežāk atklāj, laikus veicot masveida testēšanu.
Lielākais uzliesmojums pašlaik reģistrēts aprūpes centra “Zemgale” filiālē “Jelgava”. Tur ar Covid-19 slimo 132 no 206 klientiem un vēl 26 darbinieki.
Kā infekcija nokļuvusi aprūpes centrā, īsti neesot zināms, bet viens no iemesliem varētu būt darbinieku trūkums un zemais atalgojums, kas liek strādāt vairākās darba vietās.
Kopā valsts sociālās aprūpes centros pašlaik slimo vairāk nekā 450 personas.
Pašlaik Covid-19 uzliesmojis arī vairākās valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālēs. Arī filiālē “Jugla” karantīnā devušies vairāki stāvi. Iemītnieku satikšanās ir krasi ierobežotas, pat ēdienreizes iemītnieki ietur tikai katrs savā stāvā.
Tāpat kā Jelgavā, arī Rīgā skaidroja, ka visbiežāk vīruss pansionātā nonāk kopā ar darbiniekiem, kas strādā vairākās iestādēs vienlaikus, dodas uz veikaliem, mājām, jebkur, kur šobrīd pastāv risks inficēties.
No tā nevarot izvairīties arī apstākļos, kad divreiz dienā visiem mēra temperatūru, dezinficē rokas, ievēro visas citas prasības.
Sociālās aprūpes centra “Rīga” direktore Elvīra Kisele norādīja: “Tādā veidā sanāk, ka ienes to infekciju arī mūsu namos. Sliktākais ir tas, ka tie ir bezsimptomu gadījumi, un mēs tādus gadījumus varam izķert, tikai veicot visu testēšanu. Testējam ļoti plaši. Aizvakar mēs vienā filiālē testējām 300 klientus, vēl vienā 200 klientus.”
Atšķirībā no skolām vai darba vietām, kurās arī Covid-19 vīruss izplatās strauji, slēgt pansionātus nevar, jo tās ir šo cilvēku mājas. Arvien vairāk darbiniekiem dodoties karantīnā vai pašizolācijā, valsts sociālās aprūpes centros “Rīga” spiesti veco ļaužu aprūpē saukt palīgā darbiniekus no citām filiālēm, tostarp valsts aprūpes bērnunamiem.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja skaidroja, ka citu variantu neesot: “Sociālās aprūpes centros saslimstība pieaug, līdz ar to šeit ir pats galvenais veikt papildu testēšanu un šos gadījumus atklāt jau pašā sākumā, lai infekcijas slimība neizplatās tālāk, arī šos slimos nodalīt no veselajiem un organizēt plūsmas.”
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī - jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
