Covid-19 ietekme ir skarba; pieaug depresiju un pašnāvību skaits. Intervija ar psiholoģi Edīti Kalniņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saasinoties Covid-19 uzliesmojumam un pastiprinoties dažādiem ierobežojumiem, līdztekus  cilvēku fiziskajai veselībai īpaši aktuāla ir arī sabiedrības psihiskā veselība. Teju katrai sociālajai grupai šī krīze nesusi savas problēmas, un pētījumi liecina, ka pieaudzis depresiju un arī pašnāvību skaits. Kuras cilvēku grupas pakļautas lielākiem riskiem, kādi simptomi var liecināt par nepieciešamību pēc speciālistu palīdzības un vai tāda patlaban Latvijā ikvienam ir arī pieejama, par to Sintijas Ambotes sarunā ar Latvijas Psihologu biedrības padomes priekšsēdētāju Edīti Kalniņu.

Covid-19 ietekme ir skarba; pieaug depresiju un pašnāvību skaits. Intervija ar psiholoģi Edīti Kalniņu
00:00 / 14:47
Lejuplādēt

Sintija Ambote: Strauji turpina izplatīties Covid-19, iespējams, jau otrais tās vilnis. Vai psihologi savās praksēs jau saredz kādas jaunas tendences sabiedrības psihiskajā veselībā?

Edīte Kalniņa: Jā, pandēmija ir atstājusi skarbus nospiedumus arī uz Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību, un mums jau ir gana objektīvi dati.

Pašnāvību skaits Latvijā pieaudzis par 5–7%, un Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā aptaujā teju 20% Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka pandēmijas laikā ir piedzīvojuši negatīvo stresu vai pat depresiju.

Atšķirība starp abiem viļņiem ir tāda, ka pirmajā mēs visi domājām, ka tas skars maz cilvēku un pārslimosim, un viss būs kārtībā. Taču tagad jau cilvēki sāk saprast, ka vīruss var atstāt sekas uz kognitīvo veselību un cilvēka iekšējiem orgāniem, tāpat bažas ir lielākas tiem, kam ģimenē kāds ir pārslimojis šo vīrusu. To mēs redzam, ka šis otrais vilnis ir radījis tādu lielāku stresu cilvēkos, un mēs redzam, ka ir arī lielāks pieprasījums pēc konsultācijām.

Vai cilvēkiem šobrīd arī ir novērojamas kādas jaunas un atšķirīgas negatīvās emocijas, kas var novest pie depresijas saasinājuma?

Joprojām tie galvenie faktori, kas ietekmē psihisko veselību, ir neskaidrība, apdraudētības sajūta par to, kā ietekmēt šo procesu. Tas to negatīvo stresu rada. Mēs nezinām, kā tas vīruss ietekmēs mūsu ģimenes, vai mēs slimosim vai ne, cik ilgi tas vilksies utt. Tāpat trauksmi pastiprina tas, vai mēs tiksim galā ar ekonomisko situāciju. Ir skarti mākslinieki, mūziķi, mazie biznesi, viesmīlības nozare utt., tā kā tajās ģimenēs šis satraukums ir lielāks. Tāpat ir bažas par to vai slimnīcās būs pieejama palīdzība. Tas, kas mums ir jāsaprot, ka šī Covid-19 situācija nav sprints un šie viļņi turpinās, un mums ir jābūt gataviem to izturēt arī psiholoģiski.

Kā tad cilvēki var būt psiholoģiski gatavi, ievelkoties šai situācijai? Varbūt ir kāda vienota pieeja vai ieteikumi, kā sevi nomierināt šādas spriedzes situācijā?

Noteikti palīdzība ir jāmeklē tad, ja pamanām pazīmes. Ja vairākas dienas pēc kārtas ir bezmiegs, ir ēšanas traucējumi un pēkšņi ir izteikts nogurums vai pretēji – liela hiperaktivitāte. Tāpat, ja palielinās tieksme pēc alkohola vai smēķēšanas, ir negatīvas domas par izdzīvošanas iespējām un ja ir kādi signāli no mūsu paziņām un ģimenes, ka viņi ir norūpējušies par mums, – tad tas ir brīdis, kad būtu jāvēršas pēc profesionāļu palīdzības.

Tāpat patlaban pieejams liels informācijas apjoms par pandēmiju un ir ļoti daudz nepatiesas un nepārbaudītas informācijas, kas maldina sabiedrību. Tad,

kad mēs lasām nepārbaudītu informāciju, tas tieši mums rada trauksmi un bezspēcību, kā arī bailes. Tāpēc ir ļoti svarīgi skatīties, kuriem informācijas avotiem sekojam un vai to darīt ir nepieciešams katru dienu.

Manuprāt, Covid laikā ir īpaši jārūpējas par sevi, jādara lietas, kas mums sagādā prieku. Tāpat ir svarīgi būt labestīgiem un dāsniem, jo tad, kad esam palīdzējuši sev, tad nākošais mums ir jādomā, kā es varu palīdzēt citiem.

Kuras sabiedrības grupas patlaban pakļautas lielākiem riskiem, kam, iespējams, nav arī šobrīd brīvi pieejamas psiholoģiskās palīdzības iespējas?

Grupas ir vairākas, un tas, ko es gribu teikt, ka šobrīd sākas arī rudens tumšais periods, un mums jāatceras, ka šis ir kopumā tas brīdis, kad cilvēki izjūt sezonālo depresiju, tāpēc par minētajiem simptomiem jādomā pilnīgi visiem. Taču pilnīgi noteikti riska grupas ir vecāki cilvēki, kā arī jaunieši un grupas, kas nav iekļautas sabiedrībā un jau līdz šim dzīvo izolēti, kā invalīdi, kā arī lielākam riskam ir pakļauti tie, kas šobrīd pazaudējuši darbu.

Mēs pavasarī un vasarā novērojām lielāku zvanu skaitu tieši no cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī liela pārslodze ir skolotājiem.

Šobrīd teju 80% pedagogu saka, ka jūtas pārstrādājušies, un arī bērni atzīst, ka viņiem ir grūti koncentrēties un saprast uzdevumus. Līdz ar to tam atbalsta personālam šobrīd ir liela loma. Tas ir izaicinājums arī mums, psihologiem, par to, kā mēs varam strādāt efektīvāk, lai nosegtu šīs psiholoģiskā atbalsta vajadzības.

Kā jūs vērtējat – vai šie jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības psihisko veselību, pietiekami parādās arī politiskajā dienas kārtībā, lai nodrošinātu atbalstu no valsts puses?

Manuprāt, gana labi ministrijas un veselības speciālisti ir komunicējuši par to, kur vērsties cilvēkiem pēc palīdzības. Tā kā ir tā sapratne par to, ka tas ir būtiski. Taču par to, vai šobrīd ir pietiekošas investīcijas psiholoģiskās palīdzības nodrošināšanā, – es domāju, ka tur ir iespēja uzlabojumiem, lai pakalpojums būtu pieejams plašākai sabiedrībai. Es jau vērsu uzmanību uz skolu psihologu piesaistīšanas problēmu, jo viņu atlīdzības jautājums ir jārisina līdztekus pedagogu atlīdzības jautājumam. Tāpat es pieņemu, ka

kopumā jābūt plašākām valsts apmaksātajām psihiskās palīdzības programmām.

Un noteikti jāatceras, ka ne visos gadījumos pietiks ar zvanu krīzes centra speciālistam, jo, skatoties pētījumus Covid-19 krīzes laikā, tad ir arī secināts, ka vidēji piecas sesijas ir vajadzīgas, lai pastrādātu ar kādu problēmu. Tā kā noteikti ir jādomā par psiholoģiskās palīdzības pieejamību pieaugušajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti