4. studija

Kāpēc jāmaksā par siltumapgādes sistēmas uzturēšanu, ja mājā nav apkures?

4. studija

Kā rīkoties, ja tikko iegādāta sadzīves tehnika atsakās darboties?

Pasažieri, pircēji un klienti kļūst arvien agresīvāki.

Covid-19 ierobežojumu dēļ pasažieri, pircēji un klienti kļūst arvien agresīvāki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēdējā laikā tirdzniecības darbinieki nodarbojas arī ar kārtības uzturēšanu veikalā un pircēju agresijas atvairīšanu, kopš novembra sākuma apsardzes firmu darbinieki trauksmes signālus uz mazajiem veikaliņiem, kur strādā tikai viens vai divi pārdevēji, saņem trīs reizes vairāk nekā agrāk. Arī Rīgas sabiedriskajā transportā sastopami agresīvi pasažieri, novērojusi pašvaldības policija.  

SIA “Mega sargs” valdes locekle  Danute Ambaine stāstīja, ka “darbinieki, lai pasargātu sevi, lai izvairītos no apdraudējuma vai īpašuma apdraudējuma,  iesaista apsardzes darbiniekus, spiežot šo trauksmes pogu”.

Veikalu vadītāji savus pārdevējus dēvē par “universālajiem kareivjiem”. Lai arī lielākā daļa pircēju pret jauno kārtību izturas ar sapratni, pārdevēji nepārtraukti izjūt lielu emocionālo spiedienu. Visvairāk nejaucību jādzird, ja pircējam nākas uzgaidīt ārpusē.

“Pirmajā vilnī bija 2 metri, ar ko cilvēki daudzmaz tika galā, bija ievērots. Tagad 15 kvadrātmetri uz vienu cilvēku, tas ir ļoti grūti. Ārā laiks ir auksts, veidojas rindas ārpusē, cilvēki stāvēt negrib, negācijas lielas,” stāstīja “Forevers” veikalu tīkla direktors Atis Blinds.

Apsardzes firmu pieredze liecina, ka konfliktu cēlājus var iedalīt vairākās grupās. Pirmie ir jaunieši, kuriem sejas un deguna aizsargmaskas ir, bet viņi tās neliek un principiāli provocē pārdevēju uz konfliktu.

Otri – seniori un mazturīgie iedzīvotāji, īpaši lauku reģionos, kuriem masku vienkārši nav.

“Ir aktīvistu grupas, kuras iestājas par cilvēktiesībām, kuri uzskata, ka šī masku valkāšana ir pretrunā Satversmei. Viņi nāk grupās iekšā tirdzniecības vietās un filmē, konfliktē ar darbiniekiem. Un skaidro darbiniekiem, ka nav jūsu tiesības aizrādīt man, ka jāvelk maska,” stāstīja SIA “Mega sargs” valdes locekle Danute Ambaine.

Arī veikalu ķēdes “top!” veikalā, kas atrodas vienā no Latvijas mazpilsētām, pirms pāris nedēļām tapis video, ko uzņēma kāda neapmierināta pircēja, kura gribēja iepirkties bez aizsargmaskas.

Veikalu tīklu “top!” mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte atzina, ka pieredze ir ļoti dažāda.

“Esam saskārušies ar aizskarošu bļaušanu un situācijas filmēšanu, kas publicēts tālāk sociālo tīklu vietnēs, līdz pat draudēšanai ar nazi un citiem priekšmetiem,” stāstīja Priedīte.

Pieminētajā video uzskatāmi redzams, kā konfliktsituācijās iesaistās arī citi pircēji, kuriem ir gluži pretējs viedoklis.

Arī Rīgas sabiedriskajā transportā šībrīža noteikumu pārkāpēju arguments ir šāds: ģimenes ārsta ieteikums nenēsāt masku veselības stāvokļa dēļ, stāstīja Rīgas pašvaldības policijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Greidāne.

“Likumdevējs ir paredzējis tikai divus gadījumus, kad mutes un deguna aizsegu ir atļauts nelietot. Pirmais – ja personai ir kustību traucējumi, kas liedz masku pašam uzvilkt, otrs gadījums – ja personai ir psihiskās veselības traucējumi,” norādīja policijas pārstāve.

Novembrī Rīgas pašvaldības policija kopā ar “Rīgas satiksmes” kontrolieriem ir veikusi 72 reidus, pārbaudot, vai pasažieri nēsā mutes un deguna aizsegus. 1935 transporta līdzekļos masku nebija 269 pasažieriem.

Kamēr administratīvais sods nebija vēl noteikts, policisti masku ignorētājiem vai nu piedāvāja vienreizējās sejas maskas, vai izsēdināja.

Piemēram, kāda kundze gados atteicās vilkt masku, apgalvojot, ka nosmaks, un izsauca  ātro  palīdzību. Kundze, kura bija aizturējusi divus tramvajus un tajos esošos pasažierus, kas pavisam nebija apmierināti ar notiekošo, pašas izsaukto ātro palīdzību tā arī nesagaidīja un vienkārši aizgāja.

Par aizvien pieaugušo konfliktu skaitu un agresivitāti esam atbildīgi mēs visi – gan ierobežojumu neievērotāji, gan ierobežojumu izpildītāji, gan to noteicēji – atzīst psihoterapeite Ināra Vārpa.

“Ja cilvēkiem situāciju argumentēti, loģiski neizskaidro, un bieži vien argumentu nav vai nav pietiekami, tad tas rada cilvēkos aizvainojumu, dusmas un protestu. Būtu jātiek galā katram ar sevi. Pirmkārt, kāpēc mani tas tik ļoti satrauc, kas ir mana agresija vai šī vajadzība cīnīties? Un kas šinī situācijā būtu tas, kas vestu uz sadarbību? Jo patiesībā jau sadarbība ir veselīgu attiecību pazīme. Gan ģimenē, gan profesionālajā vidē, gan sociālajā vidē kopumā. Uz sadarbību vērstas attiecības ir veselīgas. Savukārt uz cīņu vērstas ir slimas sabiedrības pazīme,” skaidroja psihoterapeite.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti