Ar valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pirms diviem mēnešiem tika aizliegtas arī reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties. Dievkalpojumi gan turpināja notikt, bet klātienes apmeklējums tika ierobežots. Baznīca pat ieviesa tādus jauninājumus kā dievkalpojumu video tiešraides sociālajos tīklos.
"Tas bija tāds labs pamudinājums, kā es to saucu – tehnoloģiskajam izrāvienam. Diezgan daudzas draudzes to nodrošināja, tai skaitā arī es no katedrāles. Es jau ilgi taisījos to palaist, bet šī krīzes situācija piespieda paņemt lietas savās rokās un izdarīt," sacīja Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Tomēr dievkalpojums klātienē ir īpašs brīdis, tādēļ arhibīskaps Stankēvičs lūdza valdību atcelt ierobežojumus reliģiskiem pasākumiem.
No savas puses baznīca solīja rūpēties par divu metru distanci, roku un telpu dezinfekciju, kā arī atturēties no rituāliem, kas varētu radīt inficēšanās riskus.
"Tas ļoti pozitīvi ietekmētu to sabiedrības iekšējo līdzsvaru un garīgo stāvokli un arī attieksmi pret valdību, jo cilvēki redzētu, ka tā ar cieņu un izpratni izturas pret ticīgajiem," skaidroja Stankevičs.
Uz ierobežojumu atcelšanu cerēja ne tikai baznīcā, bet arī krogā. Krodzinieki vēlas, lai valdība atceltu aizliegumu izklaides vietām strādāt ilgāk par plkst. 22.
"Bāram tas būtu ļoti nozīmīgi, jo mainās tas, kas šobrīd ir lielākais bāru zaudējums – cilvēki vienkārši nenāk. Vakaros pēc darba viņi pārnāk mājās, pārģērbjas, lai ietu uz krogu, bet tad saproti, ka krogs drīz vērsies ciet un kāda jēga vispār iet. Kroģeriem daudz ko mainītu tieši šis pagarinātais darba laiks. Kaut vai izņēmuma kārtā piemēram uz brīvdienām, kad lielveikali ir ciet, tad lai vismaz krogi ir vaļā," sacīja kafejnīcas "Ļeņingrad" līdzīpašnieks Sergejs Bižāns.
Reizē ar atļauju pulcēties vismaz 25 cilvēku grupā atļautas arī tādas politisko protestu formas kā piketi un mītiņi, kas ārkārtas situācijas laikā aizliegtas. Uz to cer Rīgas apkaimju nevalstiskās organizācijas, kas izmanto piketus un sapulces kā instrumentus cīņā par pilsētas zaļās rotas saglabāšanu.
"Ir diezgan apgrūtināti. Es gaidu ar nepacietību, kad tiks atcelts ārkārtas stāvoklis un, protams, arī to, kad beigsies viss šis vīruss.
Mums ir tādi aktīvi atbalstītāji, kas ļoti vēlas piketēt, jo ir ļoti neapmierināti ar komunikāciju no valsts puses, kas mūsu prasības noslāpē ar maldu informāciju. Nu redzēsim – varbūt būs arī pikets," teica Rīgas apkaimju alianses valdes loceklis Māris Jansons.
Būtiski atcerēties, ka prasība par 2 metru distances ievērošanu paliek spēkā kā dievkalpojumos, tā krogos un piketos.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. Sākotnēji tika aizliegti publiskie pasākumi ar vairāk nekā 200 cilvēkiem. Dažas dienas vēlāk pulcēšanos ierobežoja līdz 50 cilvēku grupām, bet 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem, un jāievēro 2 metru distance. Tāpat marta beigās nolemts, ka brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties tikai atsevišķi veikali. Bet aprīļa sākumā valdība nolēma pagarināt ārkārtējo situāciju vēl par mēnesi līdz 12. maijam.
Valdība sēdē ceturtdien, 7. maijā, nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 9. jūnijam, bet mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi. Tostarp atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
