ĪSUMĀ par ierobežojumiem:
- Iekštelpās drīkst pulcēties 500 cilvēki, brīvā dabā - 1000.
- Organizēti pasākumi var notikt tikai personalizētās sēdvietās. Dejas izslēgtas.
- Bērnu nometnēs bērnu skaits grupā - ne vairāk kā 30 dalībnieki.
- Pieaugušo neformālās izglītības grupās - līdz 30 cilvēkiem vienā grupā.
- Sporta treniņu un nodarbību laikā, arī bērnu sporta sacensībās nedrīkstēs piedalīties skatītāji.
- Vairākos novados un pilsētās noteikti papildu īpašie epidemioloģiskās drošības pasākumi.
- Jaunie ierobežojumi stājas spēkā sestdien, 10. oktobrī, un būs spēkā līdz 2020.gada beigām.
- Kariņš rosināja domāt par stingrākiem ierobežojumiem, Viņķele norādīja - tas skartu ekonomisko aktivitāti.
Pulcēšanās ierobežojumi
Valdība vienojās atgriezties pie cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem. Maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits, kas var pulcēties vienlaicīgi iekštelpās, ir 500, bet brīvā dabā – 1000. Līdz šim pieļautais skaits bija 1000 cilvēku iekštelpās un 3000 – ārtelpās.
Ministri arī vienojās ierobežot pasākumus iekštelpās, kas saistīti ar neorganizētu cilvēku pārvietošanos un dejošanu, kad nav iespējams nodrošināt distancēšanos.
Noteikts, ka organizēti pasākumi var notikt tikai tad, ja ir fiksētas, personalizētas sēdvietās.
Analoģiski ierobežojumi noteikti arī naktsklubiem, bāriem un tamlīdzīgām izklaides vietām, kur notiek pastiprināta cilvēku pulcēšanās un dejas. Aizvien spēkā ir ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietās par darba laiku līdz plkst. 24.
Ierobežojumi nometnēm un neformālajai izglītībai
Šobrīd ir noteikts, ka līdz 2020. gada 31. oktobrim bērnu nometnēs bērnu skaits grupā ir ne vairāk kā 30 dalībnieki. Tā kā epidemioloģiskā situācija šobrīd pasliktinās, šo prasību tomēr vēl neatceļ, jo bērnu nometnes tiek organizētas arī rudens un ziemas periodā, īpaši skolēnu brīvlaikos. Līdz ar to arī turpmāk bērnu nometnēs grupā nedrīkstēs būt vairāk par 30 dalībniekiem.
Ministri arī vienojās par cilvēku skaitu pieaugušo neformālās izglītības grupās – līdz 30 cilvēkiem vienā grupā. Tas pamatots ar to, ka Covid-19 izplatības risks ir saistīts ar profesionālās pilnveides izglītības pasākumiem un pieaugušo neformālo izglītību, kur pulcējas cilvēki no dažādiem darba kolektīviem un kur cilvēki ciešā kontaktā uzturas ilgāku laiku.
Sporta treniņi un bērnu sacensības bez skatītājiem
Lai mazinātu riskus Covid-19 izplatībai sporta treniņu un nodarbību laikā, tajos nedrīkstēs piedalīties personas, kuras nav tieši iesaistītas to organizēšanā un norisē. Tas attiecas uz jebkura veida sporta treniņiem – gan profesionālā, gan amatieru sporta līmenī, kā arī gan sporta izglītības iestādēs, gan ārpus tām.
Lai mazinātu Covid-19 riskus sporta pasākumu laikā, kā arī, ņemot vērā, ka lielākā daļa sporta pasākumu, kuros piedalās bērni, norisinās izglītības iestāžu sporta infrastruktūrā, bet attiecībā uz izglītības iestādēm ir nodrošināmi īpaši piesardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumi, pēc konsultācijām ar sporta nozari tiek rosināts noteikt, ka sporta pasākumiem, tostarp sacensībām, kurās piedalās bērni, jānorisinās bez skatītājiem.
Šī norma piemērojama tajos gadījumos, kad vairāk par 50% no sportistiem, kuri piedalās sporta pasākumā, ir jaunāki par 18 gadiem.
Savukārt, lai paaugstinātu prasības sporta pasākumu un sporta treniņu organizēšanai, kā arī veicinātu, ka to organizēšanā un norisē tiek ievērotas katra sporta veida specifiskās prasības, sporta pasākumu un sporta treniņu organizatoram ir pienākums nodrošināt attiecīgā sporta veida atzītās sporta federācijas noteikumu ievērošanu, kā arī pienākums kontrolēt, kā sportisti, sporta darbinieki un citas personas ievēro tām noteiktos pienākumus.
Ierobežojumi novados ar uzliesmojumiem
Vairākos novados un pilsētās noteikti papildu īpašie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Papildu jauni ierobežojumi attiecas uz:
- Aizputes novadu,
- Daugavpils pilsētu un novadu,
- Dundagas novadu,
- Kuldīgas novadu,
- Olaines novadu,
- Talsu novadu,
- Krāslavas novadu.
Šajās teritorijās līdz 6. novembrim papildus valstī kopumā noteiktajiem ierobežojumiem ir aizliegtas klātienes nodarbības amatiermākslas, māksliniecisko kolektīvu un amatieru sporta pasākumi un interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguvei.
Papildu ierobežojumi Daugavpilī un Kuldīgā bija noteikti jau līdz šim un pašlaik tiek pagarināti. Savukārt pēc konsultācijām ar epidemiologiem Valmiera no striktāku ierobežojumu saraksta ir izņemta. Tiesa, pilsētā ir atcelts sestdien, 10.oktobrī, plānotais gadatirgus.
Vēl stingrāki ierobežojumi?
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) rosinājuma ierobežojumi stāsies spēkā jau sestdien, 10. oktobrī, nevis pirmdien, 12. oktobrī, kā bija paredzējusi Veselības ministrija, vēloties dot laiku sagatavoties izmaiņām. Savukārt pēc Tieslietu ministrijas rosinājuma
ierobežojumi noteikti līdz 2020. gada beigām, nevis uz vienu mēnesi.
Garāks termiņš saistīts ar to, lai neradītu maldinošu priekšstatu par iespēju rīkot plašus pasākumus pēc mēneša.
Tāpat Kariņš pauda bažas par to, ka notikumi tagad risinās ātrāk, nekā mēs spējam reaģēt. Vajadzētu padomāt par plašākiem ierobežojumiem, rosināja premjers. Viņaprāt, vajadzīgi plašāki profilaktiski pasākumi.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”!) norādīja – ja valdība vēlas lielākus ierobežojumus, tie neizbēgami skartu ekonomisko aktivitāti. Tādā gadījumā esot jādomā par kompensējošo mehānismu uzreiz, nevis ar nobīdi.
Savukārt piedāvātie ierobežojumi ir saskaņoti ar ekspertu ieteikumiem. SPKC pieeja ir mērķēti, un paredzēti lokāli ierobežojumi, skaidroja Viņķele.
Veselības ministre arī uzsvēra, ka pašlaik lielākās problēmas ir uzņēmumos, jo pašlaik inficēšanās notiek darba kolektīvos.
Turklāt lokālie ierobežojumi Daugavpilī un Kuldīgā jau devuši rezultātus – infekcijas izplatība sarūk, zināja teikt Viņķele.
SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs piebilda – ja būtu efektīvi līdzekļi vīrusa iegrožošanai, Covid-19 Eiropā sen būtu apkarots. Viņš uzsvēra – jau pašlaik Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta masku valkāšana darba vietās, kur ir cilvēku plūsma un nav iespējams nodrošināt distancēšanos.
Arī premjers un vairāki ministri uzsvēra, ka izaicinājums ir mainīt cilvēku uzvedību darba kolektīvos, draugu lokā, lai nepulcētos bez būtiskas vajadzības.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas.
Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus.
Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas, izņēmumi ir 13 gadus nesasnieguši bērni un personas ar veselības problēmām. Valdība aicina arī visus iespēju robežās strādāt attālināti.
