Covid-19 ierobežošanai vajadzīgo sejas masku un citu individuālo aizsardzības līdzekļu sagādāšanā jārīkojas izlēmīgi un ātri. Taču steiga un lielās izmaksas rada tādus riskus kā iepirkuma sadārdzināšanās, naudas izšķērdēšana un sliktas kvalitātes preču piegāde. Iepriekš medijos jau vairākkārt kritizētas pirktās sejas aizsargmaskas, taču Nacionālais veselības dienests atkārtoti kritiku noraida. Nederīgu masku nav. Arī starp tām miljons maskām, kas Latviju sasniegs rīt.
"Es varu apliecināt, ka šādas maskas starp mūsu piegādātajām nav. Un visas maskas, cik mēs varam ar tiem instrumentiem un iekārtām, kas ir mūsu rīcībā, mēs varam izpētīt vizuāli, zem mikroskopa, materiālu struktūru un uzbūvi. Sūdzības no ārstniecības iestāžu vai ārstu puses mēs neesam saņēmuši. Jā, attiecībā uz sertifikātiem šī problēma pastāv," saka Nacionālā veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs.
Vēl 14 miljonus eiro valdība piešķīrusi trim lielajām slimnīcām Rīgā - dažādu iekārtu iegādei, kas vajadzīgas cīņai ar Covid-19 un tā radītajām sekām. Vajadzību pirkt plaušu ventilācijas iekārtas neviens neapšauba, taču vajadzību pēc elektromagnētiskās bronhu navigācijas sistēmas iekārtas gan. Tā palīdz diagnostikā, bet ne akūtu Covid-19 pacientu ārstēšanā. Tāpat nav skaidrs, vai vīrusa apkarošanā līdzēs vairāku dzemdību gultu un ginekoloģijas krēslu iegāde Paula Stradiņa slimnīcai.
"Mēs gatavojamies apstākļiem, kuros mums būs vismaz gadu, pusotru, ja ne visus divus jāpārkārto visa veselības aprūpes sistēma, arī tādu pacientu apkalpošanai, kuri ir Covid-19 pozitīvi. Un, lai nebūtu tā, ka rudenī, kad tiek prognozēts lielāks atkal uzliesmojuma vilnis kopā vēl ar gripu, mēs atceramies, ka mums ir pa galvu, pa kaklu jāgādā šis aprīkojums un medicīniskās tehnoloģijas," apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").
Latvijā patlaban starp Covid-19 pacientiem ir viena grūtniece, taču, ja būs vairāk, tad tās varētu dzemdēt Stradiņa slimnīcā, atsevišķās telpās.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes vēlmei iegādāties 280 tūkstošus eiro vērto bronhu diagnostikas iekārtu uzmanību pievērsis Iepirkumu uzraudzības birojs.
"Vienā gadījumā mums ir uzsākta pārbaude, kur radās jautājumi. Pārbaudes tiešām ir tikai saistībā ar pamatojumu, vai tiešām tā steidzamība konkrētai iekārtai ir tāda, lai piemērotu šo steidzamības un izņēmuma situāciju? Slimnīcām ir daudz dažādu vajadzību," norāda Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina.
Šajos apstākļos arī svarīgi pievērst uzmanību, vai, citējot ministri, “pa galvu, pa kaklu” nesanāk nopirkt nesamērīgi dārgi? Šādas bažas slimnīcas noliedz un pat saka, ka patlaban daudzas iekārtas nopērkamas par zemāku cenu nekā iepriekš.
"Tas, kur ir būtiski mainījusies cena, ir individuālie aizsardzības līdzekļi, un tur diemžēl cenas ir ārkārtīgi kāpušas. Savukārt, runājot par tehnoloģijām un aprīkojumu, tur tiešas korelācijas starp iepirkuma ātrumu un cenu nav," apgalvo Viņķele.
Visus iepriekš minētos iepirkumus uzrauga arī Valsts kontrole, kas savus secinājumus prezentēšot šī mēneša beigās.
