„Mums uz šo brīdi ir pāri par 200 krīžu iesniegumiem, kuri visi īstenībā ir ļoti unikāli, jo katram apakšā ir kāda situācija, kāds stāsts.” Siguldas novada Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga norāda, ka ir viens no tiem Latvijas dienestiem, kas savu darbu ārkārtējās situācijas laikā nav pārtraucis un visu laiku strādājuši klātienē.
Sociālā darba eksperts Kārlis Viša Labklājības ministrijas rīkotā diskusijā par sociālo darbinieku spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem norāda, ka pašvaldības darbu organizē ļoti atšķirīgi.
„To, ko mēs redzam, - mums ir ļoti veiksmīgi stāsti, kā sociālie darbinieki strādā dotajā mirklī, līdz pat tam, ka ir dienesti ciet. Ko mēs redzam, - ja ģimenei līdz šim vajadzēja tikt galā ar sociālām problēmām, nu tad tagad vēl ar izglītību jātiek galā, tagad ir ar logopēdiju īpašiem bērniem jātiek galā, un ar vingrošanu,” skaidro Viša.
Siguldā darbs norit ievērojot drošības pasākumus, darbiniekiem arī nodrošināti vajadzīgie aizsarglīdzekļi. Siguldas Sociālajā dienestā vērtē, ka darba apjoms pieaudzis. Katru iesniegumu par atbalstu krīzē vērtē ļoti individuāli. Saņemtie stāsti spilgti rāda arī sabiedrības iezīmes, vērtē dienesta vadītāja Freiberga.
„Mums ir ļoti daudz iesniegumu no cilvēkiem, kuri jau īstenībā gadiem ir strādājuši bez darba līgumiem. Tātad nav maksāti nodokļi, darba devējs nav noslēdzis līgumu. Šī ēnu ekonomika ļoti, ļoti šobrīd mums nāk. Cilvēks saka, jā, viņš strādā gadiem, viņam bijusi pat salīdzinoši normāla alga, un tas, ka viņam nav noslēgts līgums, nav bijis svarīgi. Šobrīd viņš saprot, ka sociālās garantijas viņam ir ierobežotākas," stāsta Freiberga.
Rīgas sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Jana Pūķe diskusijā norāda, ka vāji funkcionējošas ģimenes tagad dienestā vēršas retāk. Vienlaikus dienests turpina atbalstīt savā redzeslokā jau esošas riska ģimenes.
„Bet tās ģimenes, kuras parasti izcēlās kādu notikumu dēļ un no institūcijām mums bija informācija, tā ir būtiski samazinājusies. Kaut vai salīdzinājumam, ja marta pirmajās divās nedēļās tikai manā nodaļā ienāca četri seksuālās vardarbības pret bērniem gadījumi, kas ir nenormāli daudz (..), šobrīd ir pilnīgs klusums par to,” atklāj Pūķe.
Tādēļ sociālā darbiniece Pūķe neizslēdz, ka pēc trim četriem mēnešiem varētu saskarties ar pašreizējo apstākļu sekām.
Pašvaldību savienībā skaidro, ka izolācija, ekonomiskā un psiholoģiskā spriedze ietekmē attiecības ģimenē un tāpēc pieaug riski.
Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norāda, ka daudzi cilvēki nedodas uz darbu. Līdz ar to, piemēram, kolēģi neredz vardarbībā cietušu sievieti. Tāpat bērni neapmeklē skolu.
„Tātad sabiedrība viņus neredz un, iespējams, nevar ziņot par šiem gadījumiem,” secina Rudzīte.
Arī Siguldas Sociālais dienests turpina strādāt ar tā redzeslokā esošām ģimenēm. Tomēr arī tur atzīst satraukumu par ģimenēs nepamanītu vardarbību.
„Ir bažas, protams. Es domāju, ka ļoti daudzus gadījumus neviens dienests vēl nezina, kas notiek mājās. Iespējams, pat vēl būs kaut kādas sekas redzamas,” turpina Freiberga.
Informēt par satraucošiem signāliem ir aicināti pedagogi, kas ikdienā strādājuši ar bērniem. Arī Sociālā dienesta darbinieki meklē veidus, kā novērtēt situāciju ģimenēs.
„Telefoniski, es zinu, ka arī kolēģes saka: „Mēs pagalmos tiekamies pa gabalu. Redzam, ka mamma ir skaidrā un bērni ir saģērbti, viss ir kārtībā.” Mums ir arī speciāls kabinets, kuru manas kolēģītes iekārtoja. Ziniet, kā veikalos, kur caurspīdīgā siena iekārtota pa vidu. Tad tā ir iespēja arī klātienē konsultēt,” stāsta Freiberga.
Eksperti uzsver vajadzību būt elastīgiem visos līmeņos un krāt pieredzi, lai to izmantotu vēlāk.
Pašvaldību savienības padomniece Rudzīte arī rekomendē pašvaldībām pārskatīt dažādu institūciju sadarbību, īpaši, sadarbības grupās bērnu tiesību aizsardzības jautājumos pašvaldību līmenī. Šīm grupām arī vērtīgi būtu izstrādāt stratēģisko redzējumu un risinājumus turpmākajam darbam.
