ĪSUMĀ:
- Valdība meklē modeli, kā var pārkārtot sadzīvi, lai sadzīvotu ar Covid-19.
- Izveidos Covid-19 pārvaldības grupu premjera vadībā.
- Kariņš: Nav priekšraksta pareizajai rīcībai, jādomā ilgtermiņā ar uzsvaru uz drošību.
- Kariņš: Varam pārkārtot sadzīves modeli, izglītību, tirdzniecību un citas jomas.
- Mērķis panākt saslimstību ne vairāk par 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienās.
- Tāpat mērķis ir panākt ekonomikas saglabāšanu un iedzīvotāju labklājību.
- Pavļuts: Jānonāk pie skaidras apziņas, ka šis Covid-19 būs ar mums vēl kādu laiku.
- Pavļuts: Jāizstrādā plāns, kā var droši darīt vajadzīgas un neatliekamas lietas.
Ieteikumu izstrādei plānots piesaistīt sociālos partnerus un speciālistus, zinātniekus un galveno cīņā ar pandēmiju iesaistīto iestāžu pārstāvjus, izveidojot Covid-19 pārvaldības grupu premjera vadībā, nolēma Ministru kabinets.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) otrdien, 9. februārī, pēc valdības sēdes attālinātajā preses konferencē atzina – ja būtu kāds priekšraksts par rīcību šīs pandēmijas laikā, valdība uzreiz tam sekotu, bet situācija ir jauna, kā visām citām valstīm tas ir izaicinājums, un ir jāsaprot, ka jāpārveido plašāk mūsu domāšana un jādomā ilgtermiņā ar uzsvaru uz drošību.
Mēs nevaram pandēmiju atrisināt, bet jādomā, kā varam pārkārtot sadzīves modeli, izglītību, tirdzniecību un citas jomas, un šeit “nav steigas, labāk izdomāt, kā prātīgāk”, norādīja premjers.
Valdības apstiprinātajā Covid-19 pārvaldības stratēģijā ir noteikti trīs mērķi:
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) atgādināja, ka “Covid-19 ir ar mums jau 11 garus mēnešus; kad martā saskārāmies ar šo pandēmiju, nevienam prātā nebūtu ienācis, ka pēc 11 mēnešiem mēs vēl turpināsim runāt par saslimstības pieaugumu, par to, ka slimnīcas cīnās un katru dienu mirst cilvēki”.
“Mums šajā situācijā visiem kopā jānonāk pie skaidras apziņas, ka šis Covid-19 būs ar mums vēl kādu laiku,
tas būs garais Covid-19,” sacīja ministrs, norādot, ka tieši tāpēc tagad visiem kopā jāstrādā pie tā, kā pārvarēt pandēmiju.
Pašlaik ārkārtējā situācija ir pagarināta par diviem mēnešiem, bet tas nenozīmē, ka “divus mēnešus varam neko nedarīt”, norādīja ministrs, skaidrojot, ka eksperti strādās pie drošas nozaru darbības algoritmiem, rēķinoties, ka Covid-19 būs ilgi, un redzot, ka līdzšinējās metodes saslimstības mazināšanai acīmredzot nedarbojas.
Ir jāizstrādā plāns, kā var droši darīt lietas, kuras ir vajadzīgas un kuras nevar atlikt, kā droši un pakāpeniski atsākt mācības klātienē, atsākt tirdzniecību un citas lietas, pauda ministrs.
“Situācija gana nopietna, bet mums jādusmojas nevis vienam uz otru, bet uz vīrusu, un jāatrod kopīgs ceļš, kā to pārvarēt, kā turpināt dzīvot veidā, kas neapdraud mūsu veselību, kā tikt galā ar garo Covid-19, kamēr katrs saņems vakcīnu,” sacīja Pavļuts.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Tā tika pagarināta līdz 7. februārim, ieviešot arī "mājsēdi" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. Tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. Pašlaik šis radītājs ir gandrīz trīs reizes augstāks, un uz 9.februāri sasniedza 573,7.
