Jaunākajiem Rēzeknes slimnīcā mirušajiem Covid-19 pacientiem bija 30 un 44 gadi. Abi sirguši arī ar diabētu. Vakcinēts nav bijis neviens no vairāk nekā 60 slimnīcā mirušajiem Covid-19 pacientiem. Toties praktiski visiem bijusi kāda vai vairākas blakussaslimšanas.
Rēzeknes slimnīcas Infekcijas slimību nodaļas vadītāja Inta Bērziņa stāsta: “Paralēli tam, ka mēs ārstējam Covid-19 infekciju, mums ir jāārstē arī diabēts, mums jāārstē hipertensija – palielinātais asinsspiediens. Ja ir vēl kaut kādas citas slimības – ja cilvēkam ir mazasinība, tad mēs lejam arī asinis.”
“Mēs jau sen slimnīcās zinām, ka, ja mums atved apaļīgu cilvēku ar lieko ķermeņa masu, mēs esam vairāk uztraukušies un sanervozējušies. Un es negribētu teikt, ka vairāk uzmanības viņam būs, bet savādāka tā uzmanība būs. Jo tiešām šie pacienti ir pakļauti sliktākai prognozei. Tas šobrīd ir nešaubīgi,” atzīst Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ludmila Vīksna.
Arī smēķētājiem jārēķinās ar smagāku Covid-19 slimības gaitu. Inta Bērziņa skaidro: “Jo viņiem jau ir plaušu bojājums, viņam jau ir hroniska obstruktīva plaušu slimība, kas prasa paralēli savu terapiju, un plaušas jau ir bojātas ilgstošu laiku. Un pa virsu, kad viņš inficējas vēl ar vīrusu, tas šo slimību saasina.”
Lai gan Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtie dati par blakusslimību iespaidu uz Covid-19 pacientu mirstību ir skopi, šo cēloņsakarību akcentē gan mediķi, gan ārvalstu pētījumi.
Visbiežāk tiek minēta Covid-19 bīstamā kombinācija ar sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimībām, lieko svaru, diabētu un hipertoniju.
SPKC speciāliste Santa Pildava norāda: “Mēs neredzam neko atšķirīgu no citām valstīm un no šiem identificētajiem riska faktoriem. Tās ir tās pašas hroniskās sirds slimības, onkoloģija, cukura diabēts. Mums nav būtisku atšķirību. Šobrīd es nevaru pateikt konkrētus skaitļus, proporcijas, īpatsvaru, cik mums ir ar konkrētu saslimšanu.”
Lai šādus datus iegūtu, tas prasītu papildu izpēti, norāda centra pārstāve. Viņa arī skaidro, ka ne vienmēr saņemtie dati ir pietiekami pilnīgi, lai sniegtu objektīvu ainu par visiem faktoriem, kas varēja veicināt pacienta nāvi. Iedzīvotāju mirstības statistika balstās nāves cēloņu apliecībā reģistrētajās ziņās. Šo dokumentu pēc cilvēka došanās mūžībā aizpilda ārstējošais ārsts, norādot nāves cēloni un citus apstākļus.
“Mēs pildām visus [datus] – gan par pamatslimībām, gan blakusslimībām. Un tur mums jānorāda viss – vai bijis vakcinēts vai ne, vai lietojis kādus medikamentus līdz slimnīcai vai nav lietojis, par visām blakusslimībām,” skaidro Rēzeknes slimnīcas Infekcijas slimību nodaļas vadītāja Inta Bērziņa.
Kā uzsver RSU profesore Ludmila Vīksna: “Kad pacients nomirst, tad jau ārsts netiek uzreiz vaļā no tās domas un situācijas. Bet tie dokumenti ir jāaizpilda ļoti strauji. Un tajā mirklī varbūt kaut kas tiešām piemirstas vai pat neliekas, ka tas ir tik ārkārtīgi svarīgi.”
Neatkarīgi no tā, kādas cēloņsakarības atspoguļojas vai neuzrādās statistikā, speciālisti riska grupās esošos cilvēkus mudina rīkoties.
Pirmais solis ir vakcinēties. Bet var darīt arī vairāk.
“Kad cilvēks sāk runāt, ka man ir daudz slimību, man tās visas slimības saasināsies, un es nomiršu no tā, ka saņemu vakcīnu... Man liekas, ka tās ir pilnīgi muļķīgas runas un absolūti sevi neattaisno. Jo tad, kad viņi nonāk slimnīcā, tad atkal ir pavisam savādāk. Tad, protams, visiem gribas dzīvot. Lai viņus izglābj,” teic Inta Bērziņa.
Papildu pētījumus Covid-19 pacientu mirstības jomā SPKC pašlaik neplāno, norādot uz ierobežotajiem resursiem. Vienlaikus pacientu mirstības cēloņsakarības padziļināti tiek analizētas medicīnas profesionāļu vidē.
