Saasinājušās hroniskās kaites, sirds un asinsvadu slimības, akūtas saslimšanas, dažādas traumas – tie ir daži no iemesliem, kādēļ ik dienas cilvēki nokļūst slimnīcā.
Kopš ārkārtējās situācijas katrs tiek iztaujāts, vai ir bijusi saskare ar Covid-19 slimnieku, vai būts ārzemēs. Arī Kuldīgas slimnīcā atzīst – diemžēl ir cilvēki, kas Uzņemšanas nodaļā nesniedz patieso informāciju, tā atklājas tikai vēlāk sarunās ar ārstiem. Šādi gadījumi pēdējās nedēļās bijuši vairāki.
Slimnīcā uzsver – neviens slimnieks netiek diskriminēts un palīdzība tiek sniegta visiem, ārstiem šī informācija ir nepieciešama, lai varētu attiecīgi sagatavoties.
Lai arī šobrīd slimnīcā medicīniskais personāls ir nodrošināts, piespiedu pašizolācija var apdraudēt pilnvērtīgu slimnīcas darbu.
“Viņš tiek ievests uzņemšanas nodaļā, viņu apskata ārsts, varbūt pat divi un trīs dežūrspeciālisti, un sarunas laikā atklājas, ka tomēr ir atbraucis bērns no ārzemēm, ar ko dzīvo kopā, un bērnam ir simptomi, un nav veiktas pārbaudes; tas ļoti apgrūtina to mūsu ikdienas darbu,” norādīja Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne.
Kad atklājas, ka cilvēks nav teicis taisnību par patieso saistību ar koronavīrusu, par to tiek ziņots policijai, bet pacients nonāk turpat slimnīcā īpaši izveidotā izolatorā, tiek paņemtas analīzes. Līdz šim tās nav bijušas pozitīvas.
“Citi apvainojas, ka nonāk izolatorā. Analīzes ņemam paši tikai pacientiem, kas mums atrodas izolatorā, tad ir vairāki veidi, kā šīs analīzes veikt,” stāstīja Serpāne.
To, ka cilvēki joprojām neapzinās situācijas nopietnību un tāpēc nesniedz pilnvērtīgu informāciju, atzīst arī Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas ārste Jeļena Mjasņikova.
Tomēr daudz grūtāk esot ar tiem pacientiem, kuri nesen atgriezušies no darba ārzemēs, bet viņu dzīves galvenais sabiedrotais ir alkohols. Slimnīcā viņi visbiežāk nokļūst ar kautiņos gūtām traumām.
“Mēs esam spiesti, mums ir jāsniedz palīdzība, bet patiesu informāciju nevar dabūt, uzreiz mēs viņus uztveram kā iespējami inficētus, mēs vismaz varam sevi pasargāt, individuālos aizsarglīdzekļus uzvilkt, tur nav ko runāt ar viņiem, viņi ne dienu, ne vakaru neatceras,” stāstīja Jeļena Mjasņikova.
Lai arī valsts hospitalizācijas plāns šobrīd paredz Covid-19 pacientus stacionēt uz lielajām reģionālajām slimnīcām, brīdī, ja tas būs nepieciešams, šādus pacientus varēs uzņemt arī Kuldīgas slimnīca, kura šo pacientu ārstēšanai pārveidos ķirurģijas nodaļu.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4.aprīlī ziņots, miris viens no patversmes “Zilais Krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Visticamāk, ārkārtējo situāciju vēl pagarinās.
