SIA “Nacionālais Apbedīšanas dienests” valdes priekšsēdētājs Edgars Timpa stāstīja, ka “infekcijas risks apbedīšanas nozarē vienmēr ir bijis augsts. Jāveic attiecīgi pasākumi, piemēram, mirst ne tikai no Covid-19 slimības, bet no hepatīta B, C, no AIDS un tā tālāk”.
Apbedīšanas speciālisti stāsta, ka jau saskārušies ar problēmu, kad izvadītāji un mācītāji atteikušies no iesaistes bēru ceremonijās, uz kurām vēlas ierasties liels sērotāju skaits.
Arī paši vīrusa pandēmijas laikā cenšas strādāt attālināti, taču ne visu ar šādām darba metodēm var izdarīt.
Apbedīšanas biroja “Sēru nams” vadītāja Diāna Černova stāstīja, ka attālināti var ļoti daudz ko izdarīt - gan sazināties ar vajadzīgajām iestādēm, kapu pārvaldēm, tāpat noskaidrot visus nepieciešamos pabalstus, kurus var nokārtot.
“Bet cilvēki tomēr vēlas ierasties klātienē pie mums, apskatīt klātienē zārku, nelaiķim drēbes atvest pie mums. Sarunāties ar sanitāri, lai būtu nepieciešams viss, lai nelaiķis tiktu apkopts bēru dienā,” atzina Černova.
“Sēru namā” ar katru apmeklētāju laiks tiek stingri ieplānots. Ikvienam atnākot, jādezinficē rokas un jāvelk vienreiz lietojamie cimdi. Protams, tiek ievērota distance.
Tomēr - nav instrukciju, kā rīkoties, ja būs jāuzņem tāda cilvēka mirstīgās atliekas, kurš miris no Covid 19.
“Speciālas instrukcijas mēs neesam saņēmuši no valsts institūciju puses, bet, ņemot vērā analoģiju, skatoties, kā strādā ārsti ar Covid-19” pacientiem, līdzīgi piesardzību mēs arī pielietojam,” stāstīja Timpa.
Tikmēr valstī aizgājēju izvadīšanai ir slēgtas itin visas kapličas. Turpmāk atvadas no mirušajiem ir iespējamas tikai kapsētās, svaigā gaisā, atnācējiem ievērojot vismaz divu metru distanci citam no cita.
Rīgas domes Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla stāstīja, ka krīzes laikā pārvalde aicināja visas apbedīšanas kompānijas un cilvēkus “izvērtēt, vai tiešām ir nepieciešams tik liels izvadītāju skaits”, lai to dara tikai paši tuvākie, “un pārējie to izdara pakāpeniski, atsevišķi un pēc savām iespējām, tomēr neradot pūli, neradot šos riskus, ka šī slimība var izplatīties bēru laikā”.
Ik gadu Rīgas kapsētās apbedī vismaz 6 tūkstošus cilvēku. Šobrīd statistikā nekas nav mainījies. Ļaudis vienīgi tiek aicināti bēru ceremonijās būt atbildīgiem ne tikai par savu, bet arī tuvinieku un citu bēru viesu veselību, lai nav jāpieņem mēri, kas kapos būtu nepiedienīgi.
“Pirmkārt, katrā kapsētā bēres ir atsevišķi, tur ir pārzinis, kurš bēru norisi kontrolē jau ikdienā, un šajā gadījumā, es ceru, nebūs tāda precedenta, bet, ja nu mēs redzēsim, ka šie noteikumi netiek ievēroti, tad mums nekas neatliks, kā vērsties tiesībsargājošajās institūcijās, gan pašvaldības policijā, gan policijā. Bet es vēl joprojām gribu cerēt, ka šī nav tā vieta, kurā noteikumi tiks pārkāpti, un cilvēki būs pietiekami loģiski un sapratīs, ka tas nav joks un ar to nevajag spēlēties,” norādīja Zēla.
Krematorijā pašlaik gan lielā, gan mazā zāle bēru viesiem ir slēgta. To vietā uzstādīta telts, kurā varēs atvadīties no aizgājēja.
Ja tas būs cilvēks, kurš aizgājis viņsaulē jaunā vīrusa dēļ, krematorijā jau ir zināms plāns, kā rīkoties.
“Mēs interesējāmies Veselības ministrijā. Vīrusam ir vajadzīgs, kur baroties; kad tas ķermenis ir miris, tam bacilim vairs nav, kur baroties, un viņš reizē ar to aizgājēju nomirst. Tātad, runāt par kaut kādām tiešām bailēm no tā nelaiķa ķermeņa, nevar,” norādīja SIA “Rīgas kremācijas centrs – krematorija” vadītājs Aivars Ozols.
Ik mēnesi krematorijā nonāk vismaz 200 cilvēku mirstīgās atliekas. Šobrīd ļaudis vairāk izvēloties savus tuviniekus kremēt bez atvadu ceremonijas. Saņemot urnu, viņi varēs paši izlemt, kad atvadīties no tuvinieka. Sērām domātās telpas slēgtas uz nenoteiktu laiku.
