Galvenais jauninājums, kas paredzēts Valsts dienesta likumprojektā, ir vienota valsts dienesta izveide. „Pašlaik valsts pārvalde sastāv no divām tiesiskajām attiecībām – civildienesta ierēdņi un darbinieki. Līdz ar to mēs ļoti daudz resursu tērējam uz juridiskajām lietām, jo vieni strādā ar darba tiesībām, citi administratīvajām tiesībām. Tad nav skaidrs, kāda atšķirība starp darbinieku un ierēdni, jo nereti darba pienākumi ir līdzīgi,” skaidroja Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte.
VK piedāvā visus valsts pārvaldē nodarbinātos apvienot vienā dienestā. „Saucot to par valsts dienestu un attiecīgi pakārtojot tam juridisko statusu, kas ir balstīts uz publiskajām tiesībām. Tā ir galvenā lieta, ka arī darbinieki ienāk publiskajā jomā, un visi valsts pārvaldē nodarbinātie ir vienotā sistēmā. Kopumā jaunais dienesta likums skars 30 tūkstošus - gan ierēdņus, gan darbiniekus,” norādīja Upīte.
Līdz ar vienotā valsts dienesta izveidošanu uz visiem amatiem tiktu rīkoti konkursi, kuros pārbaudītu arī pretendentu zināšanas par valsts pārvaldes darbību.
Arī disciplināratbildība ierēdņiem un darbiniekiem būtu vienota. Iestāžu vadītājus amatā ieceltu nevis uz pieciem gadiem ar iespēju šo termiņu atkārtot, bet gan uz septiņiem gadiem, ko varētu pagarināt vēl uz trīs. Savukārt ierēdņu rotācija, kas šobrīd ir bieža prakse valsts pārvaldē, nākotnē varētu notikt ne tikai starp valsts iestādēm.
Ierēdni varētu uz laiku pārcelt amatā arī kādā pašvaldībā vai privātajā sektorā.
Iecere nav domāta kā represīvs mehānisms, bet gan kā konkurētspējas celšanas līdzeklis, uzsver VK direktore Elita Dreimane. „Tas ir galvenais ieguvums – būtu labi, ja valsts dienesta pārstāvji pastrādātu privātā sektorā, iekāptu uzņēmēju kurpēs un saprastu, ar kādām problēmām uzņēmēji ikdienā sastopas,” sacīja Dreimane.
Valsts dienesta likumprojekts savu ceļu valdības gaiteņos ir tikai uzsācis. Taču kādi citi grozījumi tagad spēkā esošajā Valsts civildienesta likumā jau drīz Saeimā tiks skatīti galīgajā lasījumā. Tie paredz Valsts kancelejas iesaistīšanos iestāžu vadītāju atlasē.
Valsts kancelejas stāstītais komisijas deputātiem izraisīja dažādas pārdomas, piemēram, par obligātām angļu valodas zināšanu pārbaudēm un to, kā lai cīnās pret polisko ielikteņu nonākšanu iestāžu vadībā.
Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība) savukārt satrauca ierēdņu lojalitāte. Viņš taujāja, vai atlases laikā tiks ņemta vērā cilvēka lojalitāte pret valsti. Viņam gan oponēja Valdis Liepiņš (Reformu partija): „Es ļoti apšaubu, ka mums vajag kādu lojalitātes policistu, kas to pārbaudītu, jo lojalitāti īstenībā pārbauda ar darbiem nevis eksāmeniem.”
Tikmēr komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņas centrs") pauda cerību, ka Valsts dienesta likumprojektu galu galā izdosies izstrādāt tā, lai par to neraisītos pārāk asas diskusijas Saeimas sēdes laikā.
