Civilās aviācijas aģentūra noteikusi gaisa telpas ierobežojumus austrumu pierobežā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA), pamatojoties uz Valsts robežsardzes pieprasījumu, noteikusi būtiskus gaisa telpas ierobežojumus pie sauszemes robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, informēja CAA.

Saskaņā ar CAA lēmumu līdz 10. novembra pusnaktij ierobežotās lidojumu zonas, kas ietver visu sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, augšējā robeža ir paaugstināta līdz 9500 pēdām jeb aptuveni 2896 metriem, tādējādi nododot visu pierobežas nekontrolējamo gaisa telpu Valsts robežsardzes aviācijas pārvaldes rīcībā.

Ierobežojumi noteikti, ņemot vērā Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas–Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, un saistībā ar to izsludināto ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpils pilsētā. 

Vienlaikus CAA vērš uzmanību, ka Latvijas austrumos pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieprasījuma ir izveidotas arī citas īslaicīgas ierobežotu lidojumu zonas.

Ierobežojums nosaka aizliegumu gaisa kuģiem izmantot ierobežotās gaisa telpas zonas, attiecīgi lidojumi ir aizliegti arī ar bezpilota gaisa kuģiem jeb droniem. CAA atgādināja, ka tālvadības pilotiem pirms lidošanas jāpārliecinās vai konkrētajā vietā nav gaisa telpas izmantošanas ierobežojumi. Par noteikumu neievērošanu tālvadības piloti var tikt saukti pie likumā noteiktās atbildības.

Ar gaisa telpas ierobežojumiem var iepazīties VAS “Latvijas Gaisa satiksme” mājaslapā.

KONTEKSTS:

Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. 

Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti