Cittautiešiem ar Latvijas pilsonību plāno ļaut mainīt tautību uz «latvietis»

Saeima ceturtdien, 26.maijā, pēc samērā spraigām debatēm otrajā lasījumā atbalstīja deputātu Andreja Judina ("Vienotība") un Lolitas Čigānes ("Vienotība") priekšlikumu likumā noteikt plašākas iespējas Latvijas pilsoņiem pasē mainīt tautības ierakstu uz "latvietis".

Atbalstītās izmaiņas likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu paredz noteikt, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija, kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Judins Saeimas plenārsēdē atzīmēja, ka šī priekšlikuma mērķis ir Latvijas pilsoņiem, kam ir cita tautība, bet kuri jūt piederību Latvijai, dot iespēju "nostiprināt to reģistros". "Latvija nodrošinās fakta atzīšanu," teica Judins.

Viņš atzina, ka saistībā ar šo jautājumu vēl ir pāris diskutējami jautājumi, tostarp, kādā veidā varēs konstatēt piederību Latvijai un tās  kultūrai un cik bieži varēs mainīt tautību. Taču šos jautājumus varēs izdiskutēt līdz jautājuma skatīšanai pēdējā lasījumā.

Opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins atzīmēja, ka atsevišķu "Vienotības" deputātu virzītais priekšlikums ir deklaratīvs, jo diezgan grūti būs izmērīt piederību Latvijai, jo nav skaidri kritēriji, kā to varēs izmērīt.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka norādīja – ja Saeima šo priekšlikumu atbalstīs, tad būtu vērts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kādā veidā tautības maiņas gadījumā noskaidros piederību Latvijai.

Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Raivis Dzintars plenārsēdē atzina, ka jautājums ir pretrunīgs, tomēr ir viens būtisks apstāklis, kādēļ viņš iebilst pret šo ideju. Proti, tas ir sabiedrības noraidošais noskaņojums – ir būtiska sabiedrības daļa, kas šādu iespēju neatbalsta un Saeimas deputāti to nevar "uzspiest no augšas".

Arī Saeimas Saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) pirms sēdes LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka priekšlikums ir loģisks, jo tautību vairāk var saistīt ar valodu un kultūru, nevis asinīm, taču viņš pats to šobrīd neatbalsta. Viņaprāt, pagaidām sabiedrība tam nav gatava un šādas lietas nevajadzētu risināt ar vienu likuma grozījumu bez plašām un sagatavotām diskusijām.

Likumprojekts vēl jāskata trešajā – galīgajā lasījumā.

Ziņu aģentūras LETA arhīvs liecina, ka priekšlikumu dot tiesības cittautiešiem-Latvijas pilsoņiem pie zināmiem nosacījumiem mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis" Saeima vērtēja pirms vairāk nekā trim gadiem, taču toreiz likumprojekts noraidīts.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti