„Runāt par politiskām atkarībām – es gribētu izslēgt šīs runas, ka esmu politiski atkarīgs," viņš norādīja ceturtdienas, 6.aprīļa, rītā LTV raidījumā „Rīta Panorāma”. Ja būs kādas norādes vai situācija, kas neatbildīs viņa morālei, tad, kā norādīja Citskovskis – „atbilstoši rīkošos”.
Intervijā Citskovskis vairākkārt uzsvēra, ka viņa galvenais mērķis būs reformas valsts pārvaldē. „Reformas un reformas ir mans primārais un galvenais uzdevums šajā darbā,” sacīja valsts galvenais ierēdnis.
Viņš atkārtoja jau iepriekš teikto, ka ierēdņu skaitam ir jāsamazinās, taču, pirms to dara, ir nepieciešams funkciju audits katrā valsts iestādē. Samazinot funkciju skaitu, mazināsies birokrātija un līdz ar to tik liels ierēdņu skaits kā šobrīd nākotnē nebūs vajadzīgs. Tāpat ir iespējama mazāku valsts iestāžu apvienošana. Tādējādi, samazinot ierēdņu skaitu, pieaugs atalgojums tiem, kas paliks strādāt valsts sektorā. Arī iepriekš Citskovskis par sava priekšgājēja Mārtiņa Krieviņa plānu samazināt valsts iestādēs strādājošo skaitu par 7000 cilvēku izteicās piesardzīgi.
Citskovskis gan atzina, ka patlaban viņam nav nekādu plānu un ieceru, kā šī reforma varētu izpausties. Tāpēc ir pāragri saukt iestādes, kuru pastāvēšana ir uz jautājuma zīmes.
Valsts kancelejas vadītājs atzina, ka ir gatavs tam, ka ierēdņi viņa darbam izrādīs pretestību.
Jau ziņots - Valsts kancelejas vadītāja amatu pametušais Krieviņš vēl valsts galvenā ierēdņa amatā paziņoja, ka tuvāko trīs gadu laikā valsts pārvaldi varētu samazināt par aptuveni 7%, tādējādi darbu varētu zaudēt 5000-7000 cilvēku. Tiesa, tiešajā valsts pārvaldē – ministrijās un to padotības iestādēs – vien ir ap 3000 brīvu vakanču.
Valsts pārvaldes reformu mērķis ir panākt, lai reformas rezultātā ietaupītā nauda tiktu novirzīta atalgojuma sistēmas sakārtošanai – lai atalgojums valsts sektorā būtu daudzmaz konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā.