"Ja katru dienu ir atšķirīgi vēstījumi, tas krīzes vadību padara par murgu,"
uzsvēra Valsts kancelejas vadītājs. Citskovskis akcentēja, ka valstī lēmumu pieņēmējiem vajadzīga kopīga izpratne, politiska vienošanās par to, kā jārīkojas krīzes situācijā.
Citskovskis skaidroja, ka vēl 2020. gada pavasarī tika ņemts vērā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologa un Latvijas Universitātes profesora Uga Dumpja viedoklis. Savukārt rudenī situācija mainījās, kad "puse cilvēku jau uzskatīja, ka ir gudrāki par Perevoščikovu un Dumpi". Šādā situācijā ir ļoti grūti pārvaldīt pandēmijas ierobežošanu, norādīja valsts galvenais ierēdnis.
Valsts amatpersonām paužot pretējus viedokļus par ierobežojumiem, krīzes vadības process kļuva pretrunu plosīts, norādīja Valsts kancelejas direktors. Piemēram, ministru tolaik paustie atšķirīgie viedokļi, vai jābūt ierobežojumiem skaistumkopšanā, nebija laba prakse krīzes pārvaldībā. Līdzīgs piemērs bija valdības un Saeimas dažādie viedokļi par āra terašu darbu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis komisijas sēdē kā potenciālus uzlabojumus turpmākajām krīzes situācijām norādīja apmācības un brīvprātīgo iesaistīšanu, it īpaši nevalstisko organizāciju kontekstā.
Tāpat viņš uzsvēra, ka būtu jāpabeidz akreditētas laboratorijas izveide, kur varētu pārbaudīt individuālās aizsardzības līdzekļu kvalitāti.
Baltmaņa ieskatā, arī ekspertu iesaistei ir liela nozīme, turklāt, viņaprāt, eksperti būtu nevis jāiesaista kādās institūcijās, bet drīzāk jāpiesaista nepieciešamības gadījumā. "Varbūt varētu veidot ekspertu sarakstus, izejot no tiem riskiem, kas ir Civilās aizsardzības plānā," pieļāva Baltmanis.
Viņaprāt, būtu arī jādomā par Civilās aizsardzības operacionālās vadības centra izveidi. "Nav īsti labi uzlikt par pienākumu Valsts kancelejas direktoram vadīt kaut kādu starpinstitūciju grupu. Mēs redzam, ka to varētu veidot uz VUGD bāzes," stāstīja Baltmanis.
Analizējot līdzšinējos notikumus Covid-19 krīzes pārvaldībā, Baltmanis uzsvēra, ka sākotnēji valdīja vispārēja nenoteiktība, piemēram, plūdus vai ugunsgrēku var novērst preventīvi, taču šajā gadījumā situācija bija izteikti nenoteikta un citās valstīs notiekošais radīja bažas par Latvijā īstenojamiem pasākumiem.
Lēmumu pieņemšanas process kļuva sarežģītāks pēc tam, kad parādījās vairāk informācijas par jauno koronavīrusu. Līdz tam lēmumus par dažāda veida ierobežojumiem bija salīdzinoši viegli pieņemt, jo politiķi vairāk ieklausījās ekspertos.
Baltmanis sacīja: “Manuprāt, pašā sākumā bija tik ļoti augsta nenoteiktība. Nebija nekādu pētījumu par šo vīrusu. Visi vienkārši uzreiz klausījās. Ja tu teici: “Darām tā!”, vai veselības nozare teica: “Darām tā!”, tad darām tā. Un nebija tādu lielu diskusiju. Pēc tam, kad sāka parādīties dažādi pētījumi, tad sākās daudz lielākas diskusijas. Un es atceros, ka pašā sakumā, kā eksperti teica, tā arī visi rīkojās.”
Saistībā ar vakcīnu iepirkumu, lai gan tas sēdē netika plaši pārspriests, Baltmanis stāstīja, ka oktobrī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs prezentēja tā brīža aktuālāko informāciju par vakcīnu pret Covid-19 izpētes fāzēm. No šīs informācijas esot izrietējis, ka tieši ražotāja "AstraZeneca" vakcīna tobrīd izstrādes procesā bija tikusi vistālāk.
Kā ziņots, Saeima aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Komisija izveidota uz sešiem mēnešiem.
