Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Gandrīz grausts»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Cita smēķēšana»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Cita smēķēšana»

«Cita smēķēšana» - vai cigarešu alternatīvas ir mazāk kaitīgas?

Tradicionālo cigarešu vietā šobrīd arī Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas elektroniskās smēķēšanas alternatīvas, izplatītākās šobrīd ir divas – tā saucamie “veipi”, kuros tiek karsēts speciāls šķidrums, radot pīpējamu tvaiku, un otrs – smēķēšanas rīks, kurā karsēta tiek tabaka. “Aizliegtais paņēmiens” pētīja, kāda ir atšķirība un vai jaunās alternatīvas ir mazāk kaitīgas.

Parastā cigarete sastāv no tabakas, cigarešu papīra un filtra; aizsmēķējot to, tabaka sāk gruzdēt, veidojot ogli, savukārt degšanas procesu nodrošina papīrs un gaisa apmaiņa, ko rada pats smēķētājs, ievelkot dūmu. Degšanas temperatūra apmēram 900 grādu, un lielā mērā saistībā tieši ar sadegušo vielu ieelpošanu tiek saistīts arī cigarešu kaitīgums.

Slimību profilakses un kontroles centra norādījums sabiedrībai: “Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, kādēļ tabakas izstrādājumu smēķēšana ir pielīdzināma ķimikāliju ražotnei.”

Cigarešu smēķēšana veicina plaušu vēzi, un saistībā ar smēķēšanu kā pasaulē, tā arī Latvijā ir ieviesti daudzi ierobežojumi. Latvijā faktiski ir aizliegta cigarešu reklāma, faktiski publiskās vietās smēķēt nedrīkst, tikai īpašās zonās, uz cigarešu paciņām ir gan brīdinoši uzraksti, gan arī biedējošu seku attēli, iegādāties cigaretes drīkst tikai no 18 gadu vecuma, drīzumā arī tās nevarēs turēt atklāti veikalu plauktos, un tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, lai cigaretes kļūtu dārgākas.

Caurmērā - pēc pēdējiem datiem - Latvijā smēķē aptuveni 30% iedzīvotāju, un akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem – tuvu 200 miljoniem eiro gadā.

Veselības ministrijas sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa raidījumam pauda, ka valstis cīnās ar smēķēšanu kā atkarību, un industrija meklē kaut kādus produktus, kā savu patērētāju noturēt, tāpēc paradās alternatīvie produkti.

“Tvaikošana”

Viens no tiem ir veipošana jeb “tvaikošana”. Šīs smēķēšanas aizstāvji norāda, ka liels bonuss ir tas, ka nav nepatīkamās cigarešu smakas. Veipošanai ir vajadzīga speciāla ierīce, kas karsē, un šķidrums, kuru karsē. Ierīcei ir regulāri jālādē baterija, gluži kā telefonam. Kad šķidrums beidzas, kārtridžu uzpilda atkal, savukārt, kad kārtridžā nolietojas vate un deglis, tad vajag jaunu kārtridžu.

Vienkāršākās iekārtas maksā, sākot no 25 eiro, profesionālās - pat pāri simtam eiro;  kārtridži, kuri jāmaina reizi mēnesī, apmēram 5 - 6 eiro, pats šķidrums, 10 mililitru pudelītē, sākot no 3,5 eiro. Šķidrumiem ir arī dažādas garšas.

Firma “Ecodumas” specializējas veipošanas iekārtu un šķidrumu pārdošanā, tās pārstāvis “pircējam” no “Aizliegtā paņēmiena” komandas stāstīja, ka šī smēķēšana nav kaitīga, sastāvā ir tas pats, “ko mēs patērējām pārtikā”, un glicerīns, ko izmanto medikamentos, turklāt ir iespēja iegādāties šķidrumus bez nikotīna.

Anglijas Nacionālais veselības dienests pērn decembrī nāca klajā ar paziņojumu un apgalvojumu, ka veipošana ir par 95% mazāk kaitīga nekā parastā smēķēšana un risks saslimt ar vēzi veipojot esot daudzkārt mazāks nekā parasto cigarešu smēķētājiem.

Apgalvojuma pamatā esot Karaliskās ārstu biedrības secinājumi un atliekvielu analīze eksperimentā pēc parasto cigarešu dūmu nosēdumiem un pēc veipošanas.

Anglijas Nacionālais veselības dienests raidījumam skaidroja, ka “e-šķidrumu sastāvdaļas - propilēnglikols un glicerīns var radīt toksiskus aldehīdus, ja šķidrums tiek pārkarsēts. Tomēr pārkaršana rada arī sliktu garšu, kas atstumj lietotāju. Pie normālas tvaicēšanas temperatūras saražotais aldehīdu daudzums ir tikai neliela daļa no smēķētāju ieelpotajiem līmeņiem.”

“Aromatizētāji varētu apdraudēt veselību, bet pašlaik nav pārliecinošu pierādījumu, ka kāds no e-šķidrumiem, ko ražojis oficiāls ražotājs, varētu radīt ievērojamu risku saviem lietotājiem. E–cigarešu tvaikos ir identificēti metāli, bet to koncentrācija ir tik zema, ka to risks veselībai tiek uzskatīts par minimālu,” norādīja dienests.

Tiesa, šādi secinājumi tikai pēc atliekvielu analīzes uztverti ļoti kritiski pat pašā Lielbritānijā.

Citi pētnieki - no Birmingemas Universitātes - norādījuši, ka veipošana var kaitēt plaušu šūnām, patiesā ietekme varētu būt vērtējama tikai pēc 20 līdz 30 gadiem.

Savukārt šogad februārī žurnālā “New England Journal of Medicine” publicētajā pētījumā norādīts, ka tvaikošanas ģenerētais aerosols palielina oksidatīvo stresu, un vēl jo vairāk aerosolos ar augļu garšu un saldinošām piedevām.

Tikmēr Islandē pēdējo četru gadu laikā no parastās smēķēšanas uz veipošanu pārgājuši aptuveni 40% smēķētāju, un pērn šī valsts par veipošanu pieņēmusi atsevišķu likumu, nodalot to no tabakas un klasiskās smēķēšanas un paredzot pat mazāk ierobežojumu: mazāku akcīzes nodokli, reklamēšanas atļauju un privātās iestādes – bāri un restorāni - paši var izlemt, ļaut vai neļaut savās telpās veipot. Taču  šķidrumos ir noteikti griesti, ka nikotīna deva nedrīkst pārsniegt 2%.

Tikmēr ASV konstatēti vairāki jauniešu nāves gadījumi no nikotīna pārdozēšanas, un iestādes izvērš kampaņu, lai atturētu jauniešus no veipošanas.

Karsētā tabaka

Vēl viena alternatīva, kas Latvijā parādījusies pēdējo pāris gadu laikā, ir cigaretes “Heet”, kuras ražo tabakas gigants “Philip Morris”. Cigaretēs ir tabaka un filtrs, bet tās darbojas ar elektronizētu karsēšanas mehānismu “Iqos”, kuru arī izplata “Philip Morris”.

Šajā iekārtā, kura arī ir jāuzlādē, tabaka tiek karsēta, temperatūra apmēram 350 grādu. Iekārtā ir sava veida iemutis, kuram viens lādiņš paredzēts apmēram uz 14 ieelpām vai sešām minūtēm, un pēc tam cigarete tiek izņemta un izmesta, bet iemutis aptuveni četru minūšu laikā uzņem nākamo lādiņu un var smēķēt atkal. To, kas tieši smēķēšanas brīdī tiek ieelpots, ražotājs līdz galam nepasaka - dūmi it kā nē, tvaiks it kā arī nē, ražotājs to sauc par aerosolu. Iekārtas varianti ir vairāki, lētākā šobrīd nopērkama par 50 eiro, bet pašas cigaretes, kuru paciņā ir 20, maksā 3,8 eiro.

Arī “Iqos” veikalā Rīgā “pircējam” stāstīja, ka produkts ir kaitīgs, bet mazāk kaitīgs nekā cigaretes, jo nav tādu ķīmisko piejaukumu un nav degšanas procesa. “Aerosolā ir 80% ūdens un 20% glicerīns. Un tas pats, kas veipā, tikai veipā, protams, glicerīna ir daudz vairāk nekā šajā tabakas karsējamajā ierīcē,” stāstīja veikalā.

“Iqos” oficiālā pozīcija gluži tik nevainīga nav – oficiālā mājaslapa vēsta, ka tas “veido par 90% mazāk kaitīgo ķīmisko vielu salīdzinājumā ar cigaretēm, [...] bet tas nenozīmē, ka “Iqos” lietošana nerada risku”.

ASV, piemēram, pēc divu gadu tiesāšanās atļāva tirgot šo produktu, bet neļāva to pozicionēt kā mazāk kaitīgu. Atbildīgie dienesti secināja, ka pētījumi apstiprina, ka slikto vielu skaits ir mazāks, bet ir tur klāt ir arī citi riski, un, ņemot vērā nikotīna klātbūtni, kas veicina atkarību, uzskatīt kopumā to par mazāk kaitīgu produktu nevar.

ASV arī veikts pētījums ar žurkām, un rezultātā pētnieki, kuru galvgalī bija Kalifornijas universitātes pētnieks Farzads Moazeds, paziņoja, ka, “kamēr nav pieejami ilgtermiņa pētījumi par “Iqos” ietekmi uz organismu, tikmēr, pēc līdzšinējās pierādījumu bāzes, mēs varam uzskatīt, ka ietekme uz cilvēka plaušām un imūnsistēmu ir tikpat kaitīga kā tradicionālajām cigaretēm”.

Latvijas ārsti piesardzīgi

Tikmēr Latvijā nekāda labvēlība pret cigarešu alternatīvām nepastāv un netiek plānota.

Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Austrumu slimnīcas galvenais pneimonologs Alvils Krams ir sevišķi kritisks, norādot, ka, iespējams, daudzu vielu elektroniskajos veidos nav, bet citas tāpat ir, un to ietekme nav prognozējama. Tie ir jauni produkti, kuru ietekme var parādīties pēc 30 un 40 gadiem.

Arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centra virsārsts, torakālais ķirurgs Artjoms Špaks uzskata, ka secinājumus izdarīt ir par agru.

“Mēs pagaidām nezinām, kas notiek ar vielām, kuras mēs ieelpojam,

jo lielākā daļa no šīm vielām, kuras tiek izmantotas, bija pārbaudītas kā pārtikas vielas, kuras mēs apēdam. Bet jūs nezināt, kas notiks ar to pašu vielu, kad jūs ieelposiet,” norādīja Špaks.

Arī Veselības ministrija (VM) uzskata, ka alternatīvām nav vajadzīgi mīkstāki nosacījumi. Tiesa, uz “Heet” cigarešu paciņām nav atbaidošo attēlu. Ministrija skaidro, ka attēlu izvietošanu nosaka Eiropas Savienības direktīva, kas pagaidām vēl nav pielāgota visām jaunām alternatīvām, bet nacionālajā līmenī VM nerīkosies.

Taču akcīzes nodoklis gan smēķēšanas alternatīvām ir mazāks, secināja “Aizliegtais paņēmiens”. Cigaretēm tas sasniedz gandrīz 60% no cigarešu paciņas cenas, e-šķidruma pudelītei – 22%, bet “Heets” cigarešu paciņai – 11%.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti