Circene neplāno atkāpties

Veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība”)  neplāno pati atkāpties no amata. Šādu vēsti viņa nodevusi saviem partijas biedriem, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.   

Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) iepriekš solīja šonedēļ pārrunāt ar Circeni viņas iespējas turpināt vadīt ministriju, ņemot vērā ieilgušo slimību. Izskanēja arī versija par demisiju.

Tomēr Straujuma ar šo jautājumu nesteidzas. Pirmdien žurnālistiem viņa sacīja, ka plāno ar ministri telefoniski sazināties, tomēr līdz pulksten  astoņiem vakarā saruna vēl nebija notikusi. Iespējams, ka patiesais iemesls ir tas, ka Circene  pati negrasās atkāpties.

No sarunām ar žurnālistiem veselības ministre izvairās. Circene, patlaban veic rehabilitācijas programmu un vēl kādu laiku nebūs ierindā, taču, tiekoties ar atsevišķiem partijas pārstāvjiem, apstiprinājusi, ka esot enerģijas pilna iesākto turpināt.

Jau ziņots, ka iepriekš Straujuma pieļāva - ka Circene pati varētu pamest amatu. Kuluāros izskanēja, ka par jauno ministri varētu kļūt līdzšinējā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Pirms tam gan Circene,  kuras pienākumus  viņas slimības laikā jau aptuveni divus mēnešus pilda premjerministre, paziņojusi, ka līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām „nav pamata runām par nepieciešamību atkāpties un jauna veselības ministra meklēšanai”.

Situāciju, kad premjerministre pilda veselības ministres pienākumus un daļēji arī tieslietu ministres pienākumus, par nepieņemamu nodevēja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Pēc trešdienas sarunas ar premjeri  prezidents guva pārliecību, ka drīzumā situācija ar veselības nozares vadību mainīsies.

Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pieprasa Circenes demisiju, un arī premjere atzina, ka Circenes komunikācija ar nozari nav bijusi vislabākajā līmenī, tai pat laikā paužot, ka pašlaik ministres slimošanas laikā nebūtu ētiski prasīt viņas demisiju. Circenes demisijas pieprasījums skaidrots ar situācijas pasliktināšanos nozarē viņas darbības laikā kopš 2011.gada. Šajā laikā valsts izdevumi veselības aprūpei ir sarukuši no 3,5% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt