Itālijas pilsonis pili iegādājās 2013. gadā, kopš tā laika pilī nekādi darbi nav notikuši, un tagad gan būvvalde, gan Aizputes pašvaldība atzīst, ka ēka sāk svērties, tā ir bīstama apkārtējiem.
Andersone-Kolosova stāstīja, ka ēka izskatās briesmīgi, fasāde jau pa gabalu brīdina, ka tai nevajag tuvoties, no sienām krīt apmetums, logi ir izsisti, jumtā tornīši ļogās, sienu savienojumu vietās ūdens izgrauzis caurumus, sienas atsegtas.
Īpašniekam ir nosūtīta vēstule ar aicinājumu steidzami savest ēku kārtībā. Pašvaldība var to norobežot, bet nedrīkst to nojaukt, jo tas ir arhitektūras piemineklis.
Īpašniekam dots laiks līdz janvāra beigām iesniegt plānu ēkas sakārtošanai. Pagaidām gan atbilde nav saņemta.
Cīravas mājaslapa vēsta, ka Cīravas muižas pils celta 1752. gadā, 19. gadsimta sešdesmitajos gados pārbūvēta. Pseidogotiskās formās būvēta divstāvu apmesta mūra celtne savu pašreizējo izskatu ieguvusi 1875. gadā. 20.gs. sākumā Cīravas pils bijusi baronu Manteifeļu-Scēgu dzimtas īpašums.
1920. gadā pili atsavināja Latvijas valsts labā un 1922. gadā tajā ierīkoja Meža skolu. Pilī ir 30 istabas un vērtīgas neorenesanses interjera apdares paliekas – griestu un sienu gleznojumi, zālē marmora kamīns. Griestu gleznojumi sākotnēji aptvēruši visas nozīmīgākās telpas. Pils pagrabos, pēc tā laika meistaru zināšanām, veidota unikāla gruntsūdeņu novadīšanas sistēma. Apsilde veidota kā vienota sistēma, izmantojot un sadalot pa telpām kamīnu siltumu.
