"Mums katram var būt savas individuālās attieksmes, bet tas, cik ļoti pašlaik smagu nastu iznes veselības aprūpes sistēma, īsti cilvēki: īstas medmāsas, īsti ārsti, sanitāri, kas strādā slimnīcās un sociālas aprūpes centros, – katrs šāds noliegums viņiem palielina papildu spriedzi un trauksmi.
Bieži vien viņiem liekas – kam man to visu vajag, ja jau tas viss nav īsts, es novilkšu savu kombinezonu un iešu mājās," stāstīja Cipule.
"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
"Jūs iedomājieties vienu mediķi. Viņam ved un ved pacientus. Un viņš saprot, ka tas nebeigsies pēc dienas vai pēc mēneša. Viņš arī redz, ka sabiedrība turpina apspriest, vai viņiem vajag nagu vīlītes vai vēl kaut ko.
Viņam tā bezcerība iestājas tik milzīga, ka viņš vienkārši vienā dienā var vairs neatnākt uz darbu," uzsvēra Cipule.
Viņa atgādināja, ka Spānijā bija gadījums, kad cilvēki neaizgāja uz darbu sociālās aprūpes centrā, jo vienkārši to vairs nespēja izturēt.
Vēl arī Cipule piebilda, ka Latvija nevarēja sagatavoties Covid-19 saslimstības pieaugumam rudenī, jo vienas vasaras laikā nav iespējams apmācīt jaunu medicīnas personālu. Viņa priecājas par rezidentu un studentu uzcītību, bet vienlaikus uzsvēra, ka nezina, cik ilgi mediķi esošo slodzi izturēs.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
