Katru dienu slimnīcu gultu noslodze ir apmēram 80 un vairāk procentu. Redzamas arī reģionālās atšķirības. Atsevišķos reģionos pacientu skaits slimnīcās krīt un sarūk arī darbinieku saslimstība, bet citviet vērojams Covid-19 pacientu pieplūdums, pastāstīja Cipule.
Izsaukumu skaits ir nostabilizējies – apmēram 100 pacientu dienā tiek nogādāti slimnīcās.
Bet satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums,
proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta.
Raugoties uz slimnīcu gultu noslodzi, Stradiņa slimnīcā tie ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.
Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst. “Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē,” pastāstīja Cipule.
Mēdz būt arī atkārtotie izsaukumi. Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz attālāku ārstniecības iestādi.
Viņa arī zināja teikt, ka Covid-19 saslimšana ir viltīga: “Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums.
Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus
un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus.”
NMPD vadītāja arī atzina, ka ir iespējamas medicīniskas kļūdas visos ārstniecības etapos. Taču šajā laikā dienestā saņemto sūdzību skaits nav pieaudzis.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
