Cīņai ar naftas noplūdēm Baltijas jūrā varētu piesaistīt arī brīvprātīgos

Lai uzlabotu reaģēšanas spējas naftas noplūdes gadījumos Baltijas jūras reģionā, Pasaules Dabas fonds sācis apzināt brīvprātgos. Latvijā līdz šim bijuši neliela mēroga naftas noplūdes gadījumi iekšzemes vai piekrastes ūdeņos. Taču Baltijas jūrā ir intensīva kuģu satiksme un riski pastāv, norāda fonda pārstāvji. Naftas produktu noplūdes gadījumā bieži vien pirmie cietēji ir tieši ūdens putni. Projekta mērķis ir veicināt sadarbību starp kompetentajām iestādēm un brīvprātīgajiem papildspēkiem tieši dzīvnieku glābšanai ārkārtas situācijās.

Latvijā patlaban nav aktīva brīvprātīgo palīgu saraksta naftas produktu noplūžu negadījumos. Pasaules Dabas fonda speciāliste Magda Jentgena stāsta, ka tādēļ Latvijā iesākti divi projekti, kas saistīti ar naftas negadījumu situācijām. Vienā paredzēts uzlabot Jūras spēku un dienestu reaģēšanas spējas, un otrā top rīcības plāns dzīvnieku glābšanai naftas negadījumos. Abās situācijās nepieciešama arī brīvprātīgo iesaiste.

"Pirmkārt, ja ir pietiekami liels naftas negadījums, tad ir nepieciešami lieli cilvēkresursi, lai šo naftu, kas nonāk krastā, varētu savākt. Turklāt, ja tiek sasmērēti dzīvnieki, šajos gadījumos parasti tie ir putni, tad katru putnu mazgāt ir garš process, tāpēc vajadzīgi apmācīti brīvprātīgie, kam ir zināšanas un spējas palīdzēt vetārstiem krīzes situācijās glābt šos putnus. Šobrīd mēs taisām tikai sarakstu ar cilvēkiem, kas būtu gatavi, un, kad abi saraksti būs nokomplektēti, tad tā būs bāze, lai piesaistītu vajadzīgo finansējumu apmācībām. Viņus apmācīs, kā mazgāt savainotos putnus, kā viņus turēt un kā vispār pareizi noķert," pauda Jentgena.

Kopš marta sākuma projektā pieteikušies 50 brīvprātīgie, kas ir laba aktivitāte, vērtē Pasaules Dabas fondā, vienlaikus Jentgena atzīst, ka projektā nav ierobežots brīvprātīgo skaits, jo lielākos negadījumos tas nebūs vienas dienas darbs un var būt nepieciešamas vairākas brīvprātīgo maiņas.

"Ņemot vērā to, ka Baltijas jūra ir viena no visintensīvāk izmantotajām kuģniecībā un transportā, tas risks ir palielināts. Viens ļoti liels negadījums bija 2006. gadā Igaunijā, kur kopā cieta 10 000 līdz 15 000 putnu. Beigās tika izglābti tikai 60, kas tika palaisti atpakaļ dabā. 2018. gadā bija Nīderlandē, Roterdamas ostā, ļoti liels negadījums, kur vairāk nekā 200 tonnas naftas izlija jūrā, ostā. Tur sakopšanas darbi ilga vairāk nekā gadu," piemērus min Jentgena.

Ilze Jēce ir viena no tiem, kas jau pieteikusies projektā par naftas negadījumu brīvprātīgo palīgu. Ilzei ir vairāku gadu pieredze, darbojoties nevalstiskajā sektorā. Viņa norāda, ka šoreiz

motivācija ir apgūt reālas prasmes, kā mazgāt naftas sasmērētos putnus, kā arī solidaritāte un vēlme līdzdarboties vides vai dabas problēmu risināšanā.

"Strādājot ar pieaugušo izglītību, runājot par šīm tēmām diezgan daudz, man ir sajūta, ka cilvēki var saņemties uz kaut kādām tādām akcijām, kas ir vienu reizi. Plānot savu laiku un veltīt šādiem pasākumiem ir grūtāk. Mums Latvijā nav tik lielas pieredzes būt pilsoniskai sabiedrībai kā Amerikā vai citās rietumvalstīs, kur brīvprātīgais darbs ir norma vai arī ir daļa no universitātes, vai tāda pieaugšanas prasme, vai brīvā laika pavadīšanas veida. Mēs vēl augam un mācāmies. Manuprāt, cilvēkiem ir jādod aizvien vairāk iespēju izdarīt šo brīvprātīgo darbu, jo mēs neapzinamies, ka tā patiesībā ir vajadzība kaut kam palīdzēt un kaut ko labu izdarīt," uzkata Jēce.

Brīvprātīgo sarakstam pieteikusies arī vides inženierzinātņu studente Marta Utāne, kas savukārt raksta maģistra darbu par saistītu tēmu – par vides riskiem tieši naftas noplūžu gadījumos Latvijā.

"Brīvprātīgie, manuprāt, ir ļoti labs atbalsta spilvens institūcijām, kurām nav tik lielas kapacitātes, lai rīkotos tieši ar dzīvnieku aizsardzības pasākumiem. Ir valstis, kuru institūcijām primārais ir cilvēku veselība un piesārņojuma tālāka neizplatīšana. Sekundārais varētu būt brīvprātīgo atbalsts un darbs - palīdzēšana dzīvniekiem," tā Utāne.

Projektam var pieteikties jebkura persona, kas sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu. Brīvprātīgajam jābūt gatavam, ka vides speciālisti tos piesaistītu pēkšņa naftas negadījuma brīdī. Apmācības, iespējams, vadīs speciālisti no Somijas un tās plānotas rīkot šī gada laikā. Pieteikties iespējams Pasaules Dabas fonda mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti