Viņa skaidroja, ka 2018. gadā tika izveidota darba grupa, kurā bija gan medniekus pārstāvošās organizācijas, gan zemju īpašnieki, kā arī pārstāvji no Valsts meža dienesta, Zemkopības ministrijas un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava".
Grupā identificētās vairākas risināmās problēmas, tajā skaitā -
ir nepieciešams uzlabot nomedīšanas apjoma noteikšanu, nosakot arī atbildīgos par šī apjoma noteikšanu.
Tikpat svarīgi esot nodrošināt informācijas apriti par medību rezultātiem, kā arī dzīvnieku novērojumiem.
Darba grupas locekļi konstatēja, ka bieži vien nomedīšanas apjoms tiek noteikts neatbilstoši situācijai dabā. Tāpat arī nomedīšanas apjoma noteikšanā ir nepietiekami iesaistīti zemju īpašnieki un mednieki.
Vaļuma stāstīja, ka viens no risinājumiem, lai uzlabotu informācijas apriti par dzīvnieku sugām, nomedīšanas fakta fiksēšanu, ir mobilas lietotnes izveide. Ar tās palīdzību visas ieinteresētās puses varētu ievākt datus par dzīvnieku novērojumiem.
Ministrijas pārstāve norādīja, ka pašlaik tiek strādāts pie finansējuma meklēšanas - kā viena no iespējām tiek izskatīta Eiropas finansējuma piesaiste.
Savukārt problēmas risinājums, kas saistīts ar nomedīšanas atļauju izsniegšanas kārtību un laiku, tiks aprakstīts šī gada rudenī, kad darba grupa atsāks darbu pie šo jautājumu izskatīšanas.
Pašlaik ir spēkā trīsdaļīga iesaistīto pušu un darbību kārtība, kas ietver to, ka:
- zemes īpašnieks/lietotājs veic preventīvos pasākumus (preventīvie pasākumi ir uzskatāma kā obligāta un neatņemama lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, jo pilnīga savvaļas dzīvnieku iznīcināšana nav pieļaujama, bet postījumi ir neizbēgami arī pie mazāka medījamo dzīvnieku blīvuma);
- Valsts meža dienests nosaka adekvātus pieļaujamos nomedīšanas apjomus (limitus);
- medību tiesību lietotāji izpilda limitus, īpašu medību aktivitāti veltot potenciālajām postījumu vietām.
ZM pārstāve norādīja, ka meža dzīvnieku postījumi ir vērā ņemami - 2018. gadā 131 aitu nokoda vilki, bet šogad kopš gada sākuma ir jau 90 vilku nokostas aitas. Savukārt postījumu problēma, kuru rada briežu dzimtas dzīvnieki (alnis, staltbriedis, stirna), ar katru gadu zemju apsaimniekotājiem rada ar vien lielākas izmaksas, veicot aizsardzības pasākumus, kā arī rada zaudējumus (neiegūtā peļņa nākotnē, jo zudusi koksnes kvalitāte vai pilnībā iznīcināta mežaudze).
Vaļuma norādīja, ka postījumu pieauguma dinamika sakrīt ar medījamo sugu (alnis, staltbriedis, stirna) pieauguma dinamiku, piemēram, no 2000. gada staltbriežu skaits ir trīskāršojies (no 21 063 līdz 59 000) un aļņu skaits divkāršojies.
KONTEKSTS:
Mežu īpašnieki katru gadu jaunaudzēs novēro arvien lielākus postījumus. No meža dzīvniekiem vairāk cieš vērtīgākās koku sugas – egle un priede.
