Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka krāpniekiem būtu grūtāk piesavināties bez īpašnieka palikušos īpašumus, ja tie nonāktu pašvaldības, nevis valsts īpašumā.
Saeimas pretkorupcijas izmeklēšanas komisija šonedēļ pieķērās tematam par nekustamo īpašumu izkrāpšanu. Policijas pārstāvji deputātiem skaidroja metodes, kā noziedznieki vilto dokumentus, kā manipulē ar cilvēkiem, lai piesavinātos īpašumus. Klasiskā metode ir iesniegt Zemesgrāmatā viltotus pirkuma vai dāvinājuma līgumus ar atpakaļejošu datumu, pēc tam kad īstais īpašnieks ir miris.
Parasti krāpnieki to dara aptuveni gadu pēc īpašnieka nāves, kad ir pārliecinājušies, ka īpašums stāv tukšs. Lai gan mazinājusies, tomēr joprojām plaša tendence ir tādam pašam mērķim izmantot viltotus privātos testamentus ar atpakaļejošu datumu. Lai ar to cīnītos, policija iesaka ierobežot privāto testamentu legalizācijas termiņu līdz vienam gadam pēc cilvēka nāves, stāstīja Ekonomikas policijas pārstāvis Raitis Kalniņš.
“Šie testamenti vairāk ir domāti kā izņēmuma gadījums, un tāpēc būtu ierobežojams to legalizācijas termiņš, lai nedotu iespējas krāpniekiem pēc tam, konstatējot, ka kāds īpašums ir palicis bez saimnieka, izmantot iespēju ar atpakaļejošu datumu viltot šos privātos testamentus un jau tālāk iegūt šo īpašumu,” skaidroja Kalniņš.
Policija par šo problēmu ir runājusi jau pāris gadu, taču politiķu rīcība nav sekojusi. Arī tagad Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā deputātiem viena gada termiņš testamentu legalizācijai šķiet pārāk īss.
“Domāju, ka tiešām ļoti daudz pilsoņu mums ārvalstīs šobrīd atrodas, es nezinu, vai nu Brazīlijas mūžamežos, vai Īrijas zemeņu laukos, viņi var to palaist garām. Iespējams, varētu paredzēt nevis bezgalīgi neierobežotu termiņu, bet paredzēt atkāpes, ka valsts šo īpašumu nedrīkst atsavināt vai tālāk kaut ko darīt piecu gadu laikā,” sacīja partijas “No sirds Latvijai" deputāts Ringolds Balodis.
“Gada termiņš ir pārāk drakonisks,” uzskata Balodis.
Ja īpašniekam nav mantinieku, īpašums pienākas valstij. Šo principu kritizē pašvaldības, jo tās pašas gribētu savākt tukšos īpašumus.
Latvijas Pašvaldību savienības vaditājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka pašvaldības ātrāk spēs pamanīt bez īpašuma palikušos īpašumus un tad arī krāpniekiem būtu grūtāk tos pārņemt. Valsts šajās situācijas rīkojas lēni, pauda Jaunsleinis.
“Īpašums piekrīt valstij, no valsts puses neviens neko neuzsāk, nu, viņš arī tā stāv faktiski. Pašvaldības... Ko man uzsākt, investēt līdzekļus, kuru rezultātā šis īpašums pēc tam aizies valstij? Principā galīgi nekādas motivācijas nav,” sacīja Jaunsleinis.
“Tur varētu būt procedūra, ka mēs informējam valsti, varbūt valstij vajag to īpašumu, tad viņa paņem sev. Bet es domāju, lielākā daļa no šiem īpašumiem nav vajadzīga valstij. Tā problēma ir, lai pēc iespējas ātrāk īpašumi būtu pieskatīti un tiem būtu saimnieki,” sacīja Jaunsleinis.
Jaunsleinis norādīja, ka jau iepriekš vērsies pie Saeimas deputātiem ar ierosinājumu īpašumus bez mantinieka nodot pašvaldībām, taču atbalstu tā arī nav saņēmis.
