Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir komplicēts un risinājums tiek meklēts vairākus gadus. Efektīvākā risinājuma izstrādei nepieciešama starpnozaru sadarbība, diskutējot ar, piemēram, Finanšu ministriju un tās pakļautībā esošo Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī jāņem vērā nacionālajos un starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktais regulējums attiecībā gan uz kosmētiskas līdzekļu, gan spirta apriti, informē VM.
Visbiežāk atsevišķi kosmētiskie līdzekļi apreibināšanās nolūkā tiek pirkti tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka tie ir lētāki par legālo alkoholu, norāda VM.
Taču jāņem vērā, ka šāda veida produktu iekšķīgas lietošanas sekas ir maz pētītas, jo statistika par šādu dzērienu lietošanu netiek veikta, līdz ar to nav iespējams noteikt, cik lielu kaitējumu tas nodara sabiedrībai kopumā, norāda ministrijā.
Tāpat tiks meklēti risinājumi, kā ierobežot kosmētikas un higiēnas līdzekļu izmantošanu apreibināšanās nolūkā tādējādi, lai ieguvums būtu salīdzināms ar zaudējumiem, kas rastos no radītā administratīvā sloga un no ierobežojumiem citiem līdzīgiem produktiem, norāda ministrijā.
VM uzsver, ka, lai gan saindēšanās gadījumi ar noteiktiem ķīmiskiem līdzekļiem tiek konstatēti katru gadu, pamatā tie ir saindēšanās gadījumi ar sadzīves ķīmiju, metanolu un citiem līdzekļiem.
Šādu produktu gatavošanā tiek izmantots denaturēts spirts, dažādi aromatizētāji un citas vielas, kas nav paredzēts iekšķīgai lietošanai, līdz ar to šādiem produktiem ir kaitīga ietekme uz veselību.
